Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Vāciešiem nevajag mūsu darba rokas, bet tikai smadzenes

Aptuveni 40 % vāciešu ir negatīvi noskaņoti un ar bažām gaida 1.maiju, kad tiks atvērts Vācijas darba tirgus darbaspēkam no astoņām dalībvalstīm, tai skaitā Latvijas, kuras Eiropas Savienībai pievienojās 2004.gadā, liecina Ķelnes Vācijas ekonomikas institūta (IW) veiktās aptaujas dati.

Vislielāko satraukumu vāciešos rada potenciālais mazkvalificēta darbaspēka pieplūdums. Savukārt izglītotus un kvalificētus darba meklētājus (ārstus, IT speciālistus) vācieši labprāt pieņems savā zemē.

 

Kā uzrāda Vācijas Integrācijas un migrācijas fonda nesen veiktais pētījums, 60% aptaujāto atbalsta augsti kvalificēta darbaspēka ierašanos no citām ES valstīm.

 

Pēc IW aplēsēm Vācijā nākamo desmit gadu laikā iebraucēju skaits no Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm varētu sasniegt 1,2 miljonus. Pirmajos divos gados brīvu darba spēka kustību varētu izmantot jau ap 800 tūkstošiem iebraucēju.

 

Vācijas valdības aprēķini gan ir pieticīgāki, prognozējot, ka ik gadus Vācijā ieradīsies ap 140 000 austrumeiropiešu, vēsta ziņu aģentūra DPA.

 

Š.g. februārī Vācijā bija reģistrētas 417 224 vakances, bet martā brīvo darba vietu skaits pieauga līdz 442 094. Pārsvarā meklēts tiek kvalificēts darbaspēks. Turklāt Vācijā nereti zināšanu un prasmju prasības ir augstākas nekā citviet Eiropā.

 

Vācija un Austrija ir beidzamās no „vecajām" dalībvalstīm, kuras, izmantojot visu ES likumdošanā pieļauto pārejas periodu, tikai tagad pēc septiņiem gadiem atver darba tirgu jaunpienācējām - Polijai, Čehijai, Slovākijai, Slovēnijai, Ungārijai, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai. Darba spēka kustības ierobežojumi joprojām līdz 2014.gada janvārim attieksies uz Rumāniju un Bulgāriju, kuras ES pievienojās 2007.gadā.

 

Vācu pētniecības institūti uzskata, ka no kaimiņvalstīm vislielākais migrācijas potenciāls ir Polijai, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 38 miljonus. Arī Polijas vēstniecība Berlīnē lēš, ka tuvākajos gados ap 300 - 400 tūkstošiem poļu varētu ierasties darba meklējamos Vācijā. Turklāt lielākais vilnis gaidāms nākamajos mēnešos uzreiz pēc darba tirgus atvēršanas.

 

Neskatoties uz apjomīgajiem cipariem, diez vai darba spēka kustība pēc šā gada 1.maija spēs atkārtot to migrācijas vilni, kādu pēc 2004.gada 1.maija piedzīvoja virkne no jaunajām ES valstīm. Toreiz Lielbritānijai, Īrijai un Zviedrijai atverot darba tirgu, no Austrumeiropas, galvenokārt Polijas, aizbrauca divi miljoni darbaspēka.

 

„Bažas, ka Vācija piedzīvos milzu darbaspēka pieplūdumu, ir stipri pārspīlētas," uzskata Darbaspēka pētījumu centra Vācijā vadītājs Klauss Zimmermans. „Augsti kvalificētais darbaspēks jau labu laiku atpakaļ ir emigrējis uz dalībvalstīm, kur darba tirgus tika atvērts agrāk, bet zemu kvalificētais darbaspēks jau ir te."

 

Pēc Berlīnes mūra krišanas un Vācijas apvienošanās laika posmā no 1991.līdz 2000.gadam Vācija uzņēma 800 tūkstošus ieceļotāju no Austrumeiropas un bijušajām Padomju republikām.

Jauno dalībvalstu vidū vieni no zemākie darbaspēka kustības radītāji ir Čehijā. Tādēļ Vācijas un Austrijas darba tirgus atvēršana lielu ievērību Čehija neizpelnīsies, raksta portāls Euractiv.


„Mēs nedomājam, ka būs vērojama nopietna darba spēka aizplūšana," atzinis Čehijas darba un sociālo lietu ministrs Jaromirs Drabeks. Patlaban Vācijā strādā aptuveni 14 000 čehu, un pārsvarā viņi ir nodarbināti celtniecībā, medicīnas aprūpē, tūrismā un lauksaimniecībā.


Arī Slovākijas nodarbinātības eksperti uzskata, ka interese par peļņas iespējām Vācijā vai Austrijā būs, taču darba meklējumos uz Austriju un Vāciju nedosies liels skaits iedzīvotāju.


Austrijas pētījumu centrs OEIBF, ilgākā laika periodā pētot kaimiņvalsts darba tirgus tendences, noskaidrojis, ka, ja 2004.gadā 36% slovāku apsvēra iespēju doties peļņā uz ārvalstīm, tad 2009.gadā šis skaits nokrities līdz 13%.


Patlaban ārvalstīs strādā aptuveni 130 tūkstoši slovāku, no kuriem 18 tūkstoši ir legāli nodarbināti Vācijā, bet 8,5 tūkstoši Austrijā.


Austrijas Ekonomisko pētījumu institūts (WIFO) noskaidrojis, ka tikai 0,4 % čehu, slovāku un ungāru apsver iespēju pārcelties uz Austriju. Nākamo gadu laikā Austrijā varētu ierasties ap 21 000 līdz 26 000 tūkstošiem ārvalstnieku. Institūts prognozē, ka lielākā daļa no viņiem būs kvalificēti strādājošie, kuri turklāt ieradīsies Austrijā tikai uz noteiktu laiku.


Arī Austrijas Nodarbinātības dienests prognozē, daudzi kaimiņvalstu iedzīvotāji Austriju var izvēlēties kā darba vietu, bet darba dienas beigās atgriezties savās mītnes zemēs.


Jāpiebilst, ka viens no iemesliem, kādēļ ungāri, slovāki vai čehi, visticamāk, masveidā nedosies uz Vāciju un Austriju, ar kuru ir vēsturiski ciešas gan kultūras, gan ekonomiskās saites, ir saziņas valoda. Pēdējo desmit gadu laikā angļu valoda ir stabili ieņēmusi vadošās svešvalodas pozīcijas, un vācu valodas pratēju skaits ir krietni sarucis. Tādēļ tie iedzīvotāji, kuri vēlējās atrast labāk apmaksātu darbu, pārcēlušies un strādā Britu salās vai Skandināvijā.

 

Pievieno komentāru

ES un Latvija