Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Vai importēsim vīriešus?

Latvijas sievietes precas ar Pakistānas, Indijas, Bangladešas un citu tikpat tālu valstu vīriešiem. Mūsu sievietēm trūkst izglītotu, asprātīgu, gādīgu un praktisku vīriešu. Latvijā normālu vīriešu vispār nav. Šādas un līdzīgas frāzes un viedokļus nākas dzirdēt aizvien biežāk. Vai tiešām iestāšanās Eiropas Savienībā kaut kādā veidā lēnām iznīdē Latvijas vīriešu sugu kā tādu? Izrādās - nē.

„Latvijā ir trīs veidu vīrieši - tie, kuri jau precēti, tātad nav pieejami. Tie, kuri nodzērušies vai sēž cietumā, tātad - nav vajadzīgi. Vai - homoseksuāli orientēti, tātad - es neesmu interesanta viņiem. Visi pārējie ir aizbraukuši" . Šādu stiprā dzimuma sadalījumu kādā „meiteņu" vakarā noklausījos no savas draudzenes - 32 gadus vecas brunetes, ar slaidu augumu un vispusīgām interesēm. Līdz šim viņa nebija sūdzējusies par vīriešu trūkumu, taču pēc pāris glāzēm vīna atklājās līdz šim slēpta patiesība - visi viņas vīrieši (skaitu gan neprecizējot) esot bijuši no pirmās - precēto sugas. Nu jā, skaidrs, ka ilgstošas un abpusēji noturīgas attiecības ar tādiem veidojas tiešām reti.  

Kur tad ir problēma? Vai tiešām Latvijā tik ļoti trūkst vīriešu, ka drīz tos nāksies importēt? „Lai nu kā, bet vīriešu kā tādu mums netrūkst. Jautājums, par kuru vecuma grupu runājam," norāda demogrāfs Pēteris Zvidriņš.

 

"Vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem pie mums, tāpat kā citviet pasaulē, zēnu ir vairāk nekā meiteņu, jo viņi dzimst vairāk. Šī gada sākumā minētajā vecumā grupā bija 151 tūkstotis meiteņu, bet zēnu par septiņiem tūkstošiem vairāk. Turklāt vērojams arī kāds paradokss - neraugoties uz izteiktu emigrāciju, pieaug jaundzimušo skaits," uzsver P.Zvidriņš.

 

Demogrāfs norāda - mazākumā daiļā dzimuma pārstāves, izrādās, ir līdz 34 gadu vecumam, jo sasniedzot 35 gadus abu dzimumu indivīdu skaits līdzsvarojas. Hm, tad jau manai draudzenei vēl ir visas iespējas satikt brīvu puisi, sasniedzot 35 gadu vecumu?

 

"Lai gan skaitliski sieviešu un vīriešu daudzums šajā vecumā izlīdzinās, ir cita problēma, kas liek domāt, ka Latvijā sācies vīriešu trūkums," norāda P.Zvidriņš. "Liela daļa stiprā dzimuma šajā vecumā ir cietumos, nodzērusies, vienvārdsakot - norakstīta. Un tad jā, kāds var tiešām sākt domāt, ka jāimportē vīrieši, lai sakārtotu tik delikātu lietu kā ģimenes veidošana," secina demogrāfs.

 

Tikmēr sociālantropoloģe Aivita Putniņa ir pārliecināta - jāimportē būs darbaspēks, lai samazinātu ražošanas procesu izmaksas, nevis vīrieši dzimtas turpināšanai. "Visās postsociālisma valstīs sievietes cenšas izmantot laulību, lai uzlabotu savu sociālo stāvokli. Piemēram, Ukrainā šāds "līgavu tirgus" ir ļoti plašs. Tomēr mēs nevaram runāt, ka pienāks brīdis, kurā Latvijā vairs nebūs pašiem savu vīriešu, ar kuriem veidot attiecības un ģimeni, radīt bērnus," uzskata A.Putniņa.

 

Izrādās, ka vairāk vīriešu (18 462) nekā sieviešu (18 011) vēl ir laulībām piemērotākajā vecumā - 25 gados. Toties krietns vīriešu trūkums vērojams, sākot ar 60 gadu vecumu. P.Zvidriņš: "Vecumā no 62 gadiem Latvijā ir 301 tūkstotis sieviešu un tikai 154 tūkstoši vīriešu. Divas sievietes uz vienu vīrieti skaitāmas vecuma grupā no 74 gadiem, bet četrreiz vairāk sieviešu uz vienu stiprā dzimuma pārstāvi ir, sākot no 90 gadu vecuma. Mums ir ļoti robaina, arī migrācijas ietekmēta demogrāfiskā līkne. Piemēram, 11 gadus veci bērni ir mazāk nekā 18 000, savukārt 74 gadu veco iedzīvotāju skaits iepriekšminēto skaitli pat pārsniedz".

 

Nenoliedzami, sabiedrības novecošanās nav tikai Latvijas, bet visas Eiropas problēma. Un arī citās ES valstīs jaunas sievietes nespēj atrast sev partneri līdzīgu iemeslu dēļ, kā tas ir pie mums. Arī Eiropā sievietes dzīvo vidēji par desmit gadiem ilgāk nekā vīrieši, pretstatā jaunattīstības valstīm, kurās abu dzimumu pārstāvji dzīvi beidz par 10 gadiem ātrāk.

 

Saskaņā ar "Eurostat" datiem viszemākais paredzamais vidējais mūža ilgums prognozēts Lietuvas (65,3 gadi) un Latvijas vīriešiem (65,4 gadi), bet visaugstākais - Zviedrijas un Kipras vīriešiem (78,8 gadi). Sievietēm atkarībā no labklājības līmeņa dzīves ilgums lēsts mazāks - zemākais sagaidāmais vidējais mūža ilgums paredzēts Rumānijā (76,2 gadi), Latvijā un Bulgārijā (76,3 gadi), savukārt augstākais - Spānijā un Francijā (84,4 gadi).

Pievieno komentāru

ES un Latvija