Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Vai Latvija izcīnīs ES norēķināto miljardu?

Eiropas Komisijas (EK) sagatavotais kohēzijas budžeta priekšlikums nākamajam finansēšanas periodam (2014.g.-2020.g.) izsaucis asu kritiku un pretestību ne vien dalībvalstīs, bet arī Briselē.

Ja Latvija iebilst pret mūsu valstij klaji neizdevīgo EK ieceri noteikt 2,5% (no IKP) maksimālos ES naudas piešķiršanas griestus, un tādējādi nākamajā budžeta periodā Latvijai piešķirt par vienu miljardu eiro mazāk, tad citi ir nobažījušies par EK plāniem ieviest soda mēru nedisciplinētajām dalībvalstīm. Proti, EK rosina apturēt ES fondu finansējumu tām valstīm, kuras pārkāps budžeta disciplīnu un kurām būs vāja administratīvā kapacitāte.  

„Nedrīkst Eiropas pilsoņus sodīt par to, ka valdībām ir grūtības un tās nevar tikt galā ar Eiropas Komisijas ieteikto budžeta deficīta samazinājumu," teikts Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa izplatītajā paziņojumā.

 

Jāatzīmē, ka ES kohēzijas politikas (Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds) pamatuzdevums ir veicināt eiropiešu dzīves līmeņa atšķirību mazināšanos un reģionu sociālo un ekonomisko izlīdzināšanos.

 

Eiropas Parlamenta deputāte Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas Elizabete Morēna-Šartjē, kurai uzticēts sagatavot ziņojumu Eiropas Parlamentam, EK priekšlikumu uzņēmusi ar dalītām jutām. „Nedrīkst uzlikt vēl papildus sodu tām dalībvalstīm, kuras jau tā ir nonākušas ekonomiskās grūtībās," norādījusi deputāte.

 

Tikmēr Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāja Danuta Hībnere izteikusies pavisam skarbi. Iedibinot nedisciplinēto valstu soda mēru, „mēs radīsim monstru," portālam Euractiv teikusi Danuta Hībnere. Viņa norādījusi, ka ar šo priekšlikumu ES vairāk rūpējusies par stabilitāti, nevis izaugsmi. Deputāte pieļāvusi, ka ES reģionu līderi nebūs mierā ar EK priekšlikumu. Arī dalībvalstis, kuras saņem ievērojamu atbalstu no struktūrfondu naudas, būs neapmierinātas.

 

Čehijas Senāts jau paziņojis, ka kohēzijas fondu finansējuma nosacījumu sasaistīšana ar fiskālajām un makroekonomiskajām prasībām ir pieļaujama tikai tad, ja tādus piemēro arī visos citos ES kopējā budžeta tēriņu gadījumos.

 

Savukārt ES Reģionu komitejas priekšsēdētāja Mersedesa Breso tūlīt pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma publiskošanas izplatīja sašutuma pilnu paziņojumu. „Tas ir kaitinoši, ka Komisija ir ignorējusi Reģionu komitejas, Eiropas Parlamenta un citu iesaistīto pušu stingros iebildumus." Reģionu komitejas priekšsēdētāja uzsvērusi, ka ekonomiskā krīze smagi skārusi Eiropas reģionus un pilsētas, bet, atņemot finansējumu jau tā klibojošas, novājinātas ekonomiskas gadījumā, kļūs tikai sliktāk.

ES reģionālās politikas komisārs Johaness Hāns preses konferencē Briselē 6.oktobrī centās atspēkot pārmetumus, norādot, ka fondu finansējuma apturēšana varētu notikt tikai „galējā gadījumā".


Eiropas Komisija piedāvā virkni jauninājumu, tostarp Komisija sola 336 miljardus eiro lielo finansējum

u dalīt koncentrētāk, ar katru valsti noslēdzot atsevišķu vienošanos par prioritātēm (EK gan patur tiesības iejaukties un mainīt prioritātes, ja dalībvalsts „novirzīsies no ceļa").

 

Tiks samazināta birokrātija, piemēram, mazākos projektos ES audits vairs nebūs nepieciešams, bet visus dokumentus turpmāk varēs iesniegt elektroniski.

 

Komisija vēlas paplašināt arī Globalizācijas fonda saņēmēju loku, iekļaujot tajā arī, piemēram, zemniekus, ja viņu bizness būs cietis jaunu ES noslēgtu tirdzniecības līgumu vai Pasaules tirdzniecības organizācijas lēmumu rezultātā.

 

Būs arī jauns finanšu instruments „Savienojot Eiropu" (Connecting Europe). 40 miljardi eiro paredzēti lielajiem pārrobežu infrastruktūras projektiem enerģētikā, transportā un informācijas tehnoloģijās, tai skaitā Rail Baltica un Baltijas valstu energotīklu savienošanas projektiem.

 

Vēl jaunums ir 5% rezerve katrā no fondiem. Budžeta perioda vidū notiks līdzšinējā snieguma izvērtēšana, rezervi sadalot valstīm, kas veiksmīgi investē sev paredzēto finansējumu un kuru projekti atbilst "Eiropa 2020" mērķiem.

 

Paredzams, ka sarunas par EK kohēzijas politikas piedāvājumu ES varas gaiteņos ilgs līdz nākamā gada Ziemassvētkiem.

 

Latvijas augstākās amatpersonas jau paziņojušas, ka Eiropas Komisijas piedāvājums Latvijai nav pieņemams. Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka EK ierosinātie 2,5% finansējuma griesti no valsts iekšzemes kopprodukta par miljardu eiro samazinās Latvijai pieejamo kohēzijas fondu finansējumu. Latvijas vēstniece Eiropas Savienībā Ilze Juhansone norādījusi, ka šādam samazinājumam nav „ekonomiska un loģiska izskaidrojuma."

 

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēris, ka „situācijā, kad Latvija ir veiksmīgi veikusi drastiskus nacionālā budžeta konsolidācijas pasākumus, rūpīgi ievērojot ekonomikas atveseļošanas programmas nosacījumus un joprojām ir starp līderēm ES fondu finanšu apguves rādītājos, Kohēzijas fondu līdzekļu samazinājums izskatītos kā sods mūsu valstij. Latvijas cilvēki, kas ar pašcieņu ir izturējuši budžeta konsolidācijas sekas, ir pelnījuši solidaritāti no Eiropas kopienas, nevis sankcijas".

 

Latvija valdība kopā ar Ungārijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministriem nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai, paužot neapmierinātību par Komisijas priekšlikumu. Vēstulē norādīts, ka iecere noteikt 2,5% finansējuma griestus no IKP vērtējama pretrunīgi, un to nav iespējams saistīt ar dalībvalstu ES fondu apguves spējām.

 

Eiropas Komisija pagaidām ir atturējusies komentēt Baltijas valstu un Ungārijas vēstuli, norādot, ka viedokļu, nostāju un strīdīgo jautājumu apspriešana vēl ir priekšā.

Pievieno komentāru

ES un Latvija