Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Vai Latvijai likumus diktē ES?

Kam vara, tam teikšana. Arī atbildība par pateikto, ko dažkārt piemirstam. Nesen Latvijas Nākotnes institūta direktora un kādreizējā partijas "Eiroskeptiķi" vadītāja Normunda Grostiņa blogā lasīju, ka 80% visu ES valstu likumdošanas tiekot izstrādāti Briselē. To apgalvo arī daudzi citi. Kā ir patiesībā?

Latvijā kā jau demokrātiskā valstī vara un teikšana pieder tautai, kura savas tiesības īsteno caur priekšstāvjiem, reizi četros gados ievēlot Saeimu. Latvijas tautai ir tiesības un iespēja savu viedokli paust arī referendumos. 2003. gadā notikušajā referendumā vēlētāji pārliecinoši atbalstīja viedokli, ka Latvijas nākotne ir Eiropas Savienībā - Eiropas attīstītāko un īsteni demokrātisko valstu klubiņā - nevis nomaļus. Balsojums 2003. gada 20. septembrī par Latvijas dalību ES bija pārliecinošs: 67% nobalsoja. Arī Igaunijā balsojums bija līdzīgs.  

Nu mums ir jau sešu gadu dalības pieredze. ES kopīgā pārvaldībā mēs, tāpat kā pārējās 26 dalībvalstis, esam atdevuši tikai dažas politikas jomas - piemēram, muitas politiku, vienotā tirgus (konkurences jautājumus) vai ārējo tirdzniecību. Manuprāt, tās ir jomas, kurās Latvijai šobrīd īpašu problēmu nav, salīdzinot ar jomām, kas ir pašu ziņā - piemēram, veselības, sociālā, uzņēmējdarbības vai fiskālā politika. Tomēr plaši ir izplatīts uzskats, ka ar savu iestāšanos ES Latvija lemšanu atdevusi ES vai pēdējā to atņēmusi.

 

Šodien dalību ES Igaunijā par labu lietu joprojām uzskata 52% cilvēku, bet Latvijā tikai 26%. Mēdz teikt, ka bailēm ir lielas acis. Varbūt mūsu attieksme par ES būtu cita, ja mēs zinātu, ka no 9. Saeimas skatītajiem 1980 likumprojektiem 359 saistīti ar ES likumdošanas pārņemšanu - tas ir 18,1% - tātad katrs piektais. Tie, piemēram, aizliedz diskrimināciju darbā pēc etniskās piederības, dod iespēju arī fiziskām personām izsludināt maksātnespēju, nosaka garantēto noguldījuma aizsardzību bankā.

 

Jāteic, Latvijas dati labi sasaucas ar citu valstu praksi - Lietuvas seims saskaitījis, ka pēc pievienošanās ES līdz 2008. gadam 19% valstī pieņemto likumu ir bijuši "eirointegrācijas" likumi. Polijā un Zviedrijā tiek īpaši atzīmēti visi likumi, kuriem ir "Briseles izcelsme". 2008. gadā Polijas senātā tādu bija 25%.

 

Savukārt Zviedrijā vidējais skaitlis laikā no 1995. līdz 2005. gadam bija 6,3%. Ar dalību Eiropas Savienībā saistītie likumi ieņem svarīgu, bet ne noteicošo vietu. Citiem vārdiem, tāpat kā citas dalībvalstis, arī Latvija turpina pieņemt likumus, un atbildība par savu likteni ir un būs valstu pašu rokās.

 

Pievieno komentāru

ES un Latvija