Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Vai prezidents būs labs Latvijas „karsējs”

Jaunievēlētā valsts prezidenta Andra Bērziņa tēls ārpasaulē jāveido pārdomāti un tas jāveic profesionālai komandai, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Politikas Katedras vadītāja Ilga Kreituse, vērtējot Valda Zatlera pēcteča potences ārpolitikā. Savukārt žurnālists Kārlis Streips prognozē - valsts „karsēja" lomu A. Bērziņš pildīs bez lielām problēmām.

Esmaja.lv vaicāja ekspertiem, cik labi A. Bērziņš varētu pildīt Latviju reprezentējošās funkcijas ārzemēs. Ievēlot V. Zatleru 2007. gadā, sabiedrība kritizēja viņa frizūru, bet kas ir A. Bērziņa Ahileja papēdis, ja neņem vērā kaislības ap viņa ievēlēšanas veidu un dzīvesveidu? Kā jaunais prezidents izskatīsies uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu līderu fona un cik veiksmīgi būs viņa centieni ārpolitikā, cik labi viņš pildīs savas reprezentatīvās funkcijas? A. Bērziņa ceļš dažos ārvalstu medijos sācies ar citu seju - uzreiz pēc ievēlēšanas ārzemju presi rotāja ekspremjera Andra Bērziņa fotogrāfija.  

Automātiski bažām iemesla nav
Problēmu nebūs, uzskata žurnālists Kārlis Streips. „Patlaban vēl ir pāragri spriest, cilvēks nupat tikai ir ievēlēts. Taču, pirmkārt, Latvijas ārpolitiku tomēr lielā mērā nosaka nemainīgi faktori, piemēram, stratēģiskās partnerattiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī tas, ka Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, ņemot vērā arī valsts attiecības ar Pasaules banku un Starptautisko valūtas fondu. Tur lielu manevra iespēju nav. Protams, visa tā ietvaros valsts prezidentam ir skaidrotāja un „karsēja" loma. Tas, ka A. Bērziņš ilgus gadus vadīja starptautiskas bankas filiāli Latvijā, nozīmē, ka ar angļu valodu viņam viss ir kārtībā, tas tomēr ir būtiski, lai sarunās ar ārvalstu grandiem nebūtu jāizmanto tulkotāja pakalpojumi. Nešaubos, ka viņš ir gudrs cilvēks," esmaja.lv pauda K. Streips.

 

Viņš uzskata, ka neatbildēts pagaidām ir jautājums „ko iesākt ar Krieviju", līdzīgi, kā ir bijis visiem Latvijas prezidentiem. „Labas partnerattiecības ir vajadzīgas, redzēsim, kā viņu uztvers Kremlis. Pārāk liela klanīšanās cara Vladimira virzienā, protams, nav vēlama, taču neizbēgams ir fakts, ka Krievija Latvijas uzņēmējiem ir pat ļoti interesants noieta tirgus, un tāpēc sabojāt attiecības arī nedrīkst," skaidro K. Streips.


„Vārdu sakot, dzīvosim, redzēsim, bet nedomāju, ka jau automātiski ir iemesls bažām. It īpaši par jaunievēlētā prezidenta frizūru. Tiesa, ir jautājums par viņa kundzi, kurai būs ļoti, ļoti lielas reprezentatīvas funkcijas arī ārvalstu kontekstā. Viņa ir ārsts, redzēsim, vai viņa būs gatava no tā visa atteikties, jo protokols tomēr to prasa pavisam konkrēti. Strīds valsts pirmajā ģimenē par darāmo nebūtu īpaši pozitīvs moments," atzīmē K. Streips.

 

Nepieciešama „glābējkomanda"
Jaunā prezidenta vieta un loma ārpolitikā ļoti lielā mērā būs atkarīga no tā, cik profesionālus un augsta ranga speciālistus viņš pieaicinās sev kā konsultantus, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Politikas Katedras vadītāja Ilga Kreituse.

 

„Ja konsultanti būs otrā plāna spēlētāji vai populisti ārpolitikas ideju paušanā, prezidentam var rasties ļoti lielas problēmas. Ļoti ceru, ka tie būs augsta ranga cilvēki, kuriem ir praktiska pieredze Latvijas ārpolitikas realizācijā. Ļoti svarīgi, lai šie cilvēki jau būtu piedalījušies starptautiskā darbībā un būtu atpazīstami. Prezidentam pašam vēl ir jāiegūst atpazīstamība, to izdarīt daudz vieglāk ir caur palīgu, kam ir pieredze. Šobrīd viss ir paša A. Bērziņa rokās, viņa spējās un prasmē radīt sev komandu."

 

Kā vērtē I. Kreituse, A. Bērziņam nebūs daudz, ko ārpolitikā mācīties no sava priekšgājēja, jo „komanda bija lielākā Zatlera kunga problēma. Es domāju, viņu sakāve un neveiksme prezidenta vēlēšanās vispirms ir saistāma ar viņa komandas neprofesionalitāti un neprasmi prognozēt procesus - īpaši iekšpolitiskos."


„Vēl viens faktors - cik veiksmīgi prezidents sadarbosies ar Ārlietu ministriju un kas būs ārlietu ministrs. Mēs nevaram valsts ārpolitiku vērtēt tikai pēc prezidenta. Ja Latvijas ārlietu ministrs būs otrā plāna spēlētājs vai cilvēks, kurš ir šai amatā tikai tāpēc, ka partija tā grib, arī var rasties grūtības. Es domāju, Zatlera laikā tā bija viena no problēmām," komentē I. Kreituse.


Kā uzskata I. Kreituse, ārpolitikas darbībā ārpus konkurences joprojām ir eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. „It īpaši, ņemot vērā to, ka viņa kā politiķis praksi un pieredzi bija guvusi savā mītnes zemē Kanādā, darbodamās ļoti augstās struktūrās, arī pie Kanādas valdības. Līdz ar to viņa varēja izmantot iemaņas un zināšanas. Klāt arī mazs sīkums, kas tajā pašā laikā ir ļoti svarīgs fakts - viņas kā sievietes prasme runāt ar valsts vadītāju vīrieti. V. Vīķei-Freibergai sievišķīgais šarms kopā ar asu prātu un labām zināšanām piemita. Tāpēc viņa loģiski šobrīd ir favorīts starp prezidentiem ārpolitikā," rezumē I. Kreituse.

 

Miljonāru klubs un pieredzes trūkums
Ilzes Ostrovskas, Baltijas Starptautiskās Akadēmijas asociētās profesores, komentārs esmaja.lv ir strups: „Miljonāru klubs izvēlēja sev prezidentu - no tā arī visi pārējie secinājumi un spriedumi." I. Ostrovska atzīmē, ka ir grūti pateikt, vai A. Bērziņš spēs „izsisties".


Kā vērtē starptautisko un Eiropas lietu pārzinātāja Linda Jākobsone no sabiedriskās politikas centra „PROVIDUS", publiski nekas daudz nav izskanējis par jaunā prezidenta pieredzi starptautiskajā apritē, ja neņem vērā banku sfēru.

 

„Eiropas līmenī viņam nav bijusi plaša pieredze. Uzreiz varu pateikt, ka vērtēju pozitīvi to, ka gada sākumā kā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs A. Bērziņš kopā ar Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Lieģa kungu devās uz Briseli aizstāvēt mūsu lauksaimnieku intereses. Nezinu, vai šim braucienam bija kāds sausais atlikums, taču kopumā tas vērtējams pozitīvi, jo ir ļoti svarīgi, ka starp šīm Saeimas komisijām ir sadarbība," norāda L. Jākobsone.

 

Eksperte atzīmē, ka A. Bērziņš nav uzskatījis par vajadzīgu atbildēt uz portāla gudrasgalvas.lv jautājumiem. Starp tiem bijis arī jautājums par to, cik labas ir viņa angļu valodas zināšanas, taču arī tas palicis bez atbildes. „Nevaru komentēt A. Bērziņa frizūru un izskatu, taču pie runas formas viņam noteikti jāstrādā," vēl piebilda L. Jākosbone.

Pievieno komentāru

ES un Latvija