Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES: Zivis un zvejnieki - arī rīt

Zvejniecība un zemkopība ir senākās no tautsaimniecības nozarēm, tāpēc saprotams ir valstu un cilvēku jūtīgums pret tajās notiekošo. Varbūt tādēļ jau pašos ES pirmsākumos valstis vienojās, ka ar kopēju politiku šīs nozares varēs aizsargāt un attīstīt labāk. Lauksaimnieku un zvejnieku atbalstam tiek tērēts daudz naudas: kopā vairāk nekā 40% visa ES budžeta.

Tikko Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par situāciju zivsaimniecībā. Tajā aplūkota pēdējo gadu attīstība un zvejas iespējas ES valstu ūdeņos nākamgad. Mūsdienu zvejas kuģa aprīkojums nav pat salīdzināms ar to, ar kādu zivis zvejoja vēl pirms pārdesmit gadiem.

 

Rezultāts zināms: zivju krājumi daudzviet izsīkst, vairāku sugu pastāvēšana ir apdraudēta. Cenas kāpj, kas vēl vairāk palielina zvejnieku ieinteresētību lielākos lomos, tādējādi notiek pārzveja - kad nozvejotā daudzums pārsniedz zivju populācijas spēju atjaunoties. Zināms ne mazums piemēru, kad cilvēka darbības rezultātā izzudušas sugas. Tāpēc nepieciešams arī starptautisks regulējums, jo vienas valsts noteiktiem zvejas ierobežojumiem nav lielas jēgas, ja kaimiņvalsts uz tā rēķina sāk zvejot vairāk. ES kopējā zivsaimniecības politika ir labs piemērs, kā, saskaņojot valstu rīcību, var ne tikai apturēt zivju krājumu samazināšanos, bet pat panākt to pieaugumu.

 

Pagājušajā gadā EK mencu nozvejas kvotas Baltijas jūras austrumu daļā palielināja par 15%. Tas tika darīts, balstoties uz zinātniskas izpētes datiem. Diemžēl šie paši dati liecināja, ka reņģu un brētliņu daudzums samazinās, tāpēc reņģu nozveju Baltijas jūrā EK ieteica samazināt par 28% un Rīgas līcī - par 10%, savukārt brētliņām - par 30%, salīdzinot ar 2010. gadu. Latvija sarunās panāca, ka reņģu nozvejas kvotas Baltijas jūras centrālajā daļā samazinājums bija tikai par 15%, bet Rīgas līcī reņģu nozvejas kvota samazināta netika.

Zinātnieku ieteikumi ir svarīgi, lai zivju krājumu regulēšana notiktu uz saprātīgiem, nevis emocionāliem pamatiem. Zivju krājumi Eiropas ūdeņos lēnām uzlabojas, taču joprojām nav pietiekamu datu par lielāko daļu krājumu, kam galvenais iemesls, domājams, ir ES valstu nepareizi vai neprecīzi paziņotā informācija. Tāpēc komisija arī piedāvā samazināt to zivju nozvejas apjomus, par kuriem nav pietiekamu datu. No lielāka ļaunuma izvēloties mazāko. Vasarā šo priekšlikumu komisija nodos sabiedrībai apspriešanai. Pēc tam EK sagatavos priekšlikumus par zvejas iespējām nākamajā gadā, ko liks galdā Latvijai un pārējām ES valstīm. Atkal lemšana būs pašu rokās.

Pievieno komentāru

ES un Latvija