Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jāveido jauna ekonomiskā sistēma

Laikraksta "Diena" komentētāja Didža Meļķes intervija ar Spānijas politikas apskatnieku Alberto Sanda Pitu par ekonomisko situāciju Spānijā un līdzībām ar Latvijas situāciju ekonomikā.

- Spānija ES pašlaik bezdarba ziņā ir otrajā vietā tūlīt pēc Latvijas. Vai bezdarbs ir Spānijas lielākais pašreizējais izaicinājums?  

Protams, ka bezdarbs Spānijā pašlaik ir mūsu lielākā problēma. Bez darba ir palikuši apmēram 4 miljoni cilvēku. Valdība to ir centusies vērst par labu vairākos veidos, tomēr tas ir ļoti grūti, jo vairākums no darbu zaudējušajiem bija nodarbināti būvniecībā. Tie ir cilvēki bez kādas plašākas izglītības. Tas jebkādas alternatīvas atrašanu viņiem padara vēl grūtāku.

 

Vienīgais pieejamais risinājums mums ir ekonomikas sistēmas maiņa. Ar to es domāju, ka ir jāattīsta jauni sektori, piemēram, atjaunojamās enerģijas ražošana, mainot visu sistēmu lielā mērogā. Un tieši to mūsu valdība pašlaik cenšas darīt. Ar šādu mērķi pavisam nesen ir ticis pieņemts jauns Ilgtspējīgas ekonomikas likums.

 

Mans vērtējums par to, kas darīts līdz šim, ir pozitīvs, jo laikā, kad gandrīz visās valstīs (Apvienotajā Karalistē, Francijā utt.) apcērp strādājošo tiesības, šeit, Spānijā, ir ļoti daudz darba meklētājiem domātu dažādu stipendiju. Turklāt valdība cenšas panākt nacionālo norunu starp strādniekiem un darba devējiem, lai iedibinātu jaunu ekonomisko sistēmu. Galvenā problēma saistās ar opozīcijā esošo Tautas partiju (Partido Popular), kas problēmas novērst nepalīdz ne mazākajā mērā.

 

- Kā ES rotējošā prezidentūra, kas šajā pusgadā tikusi Spānijai, varētu tikt lietota valsts aktuālo problēmu risināšanā - vai tas būtu bezdarbs vai kas cits?

Es patiesībā neuzskatu, ka Spānijas prezidentūra jelkādi mums līdzēs. Mums jāapzinās, ka prezidentūra aizņem tikai sešus mēnešus un tiek dalīta ar īsto prezidentu - Hermani van Rompuju. Es uzskatu, ka šis laiks tiks izlietots Eiropas akūto problēmu risināšanai, piemēram, Lisabonas līguma ieviešanai, kas nudien ir liels izaicinājums.

 

- Ko unikālu Spānija prezidentūras laikā varētu dot Eiropas kopējai politikai, teiksim, atšķirībā no Zviedrijas prezidentūras laika?

 

- Jā, unikāls pienesums noteikti būs. Varbūt ne ekonomikā, bet citās jomās. Piemēram, attiecības ar Dienvidameriku.

 

Domāju, ka mēs turpmākajos mēnešos šai ziņā pieredzēsim daudz pārmaiņu. Piemēram, Kuba mūsdienās piedzīvo daudzas pārmaiņas, un Spānijai ir jābūt tām savstarpējo attiecību "ieejas durvīm" starp Kubu (un visu Dienvidameriku) un Eiropu.

 

Principiāli simpātiska šķiet arī Spānijas, Beļģijas un Ungārijas darba grupas ideja.

 

- Kas, jūsuprāt, ir vienojošais šīm trim pēctecīgajām prezidentūras valstīm?

 

- Pirmkārt, jāsaprot, ka Eiropu veido daudzas atšķirīgas valstis ar savdabīgu kultūru, specifiskām problēmām un attiecīgi ar sev pieņemamiem risinājumiem. Doma strādāt kopā ir laba, kamēr vien viņi darbojoties ņem vērā katrai valstij atšķirīgos izaicinājumus.

 

Godīgi sakot, es nedomāju, ka mums ar viņiem ir kādas kopīgas aktualitātes, ja neskaita ekonomisko krīzi un bezdarbu.

 

- Latvijā ziņu par Spāniju ir diezgan maz, ja neskaita nelaimīgos bezdarba rādītājus. Paradoksālā kārtā diezgan daudzi latvieši mūsdienās skatās Spānijas virzienā ar domu par iespējamo darbu. Kā vērtējat šādas cerības?

 

- Pašlaik nav tas piemērotākais laiks šeit, Spānijā, meklēt nekvalificētu darbu. Vismaz ne līdz nākamajam 2011.gadam. Šādiem ļaudīm būtu jāņem vērā, ka Dienvidamerikas imigranti, kas pirms dažiem gadiem šeit ieradās strādāt celtniecībā, tagad atgriežas savās zemēs, jo nespēj šeit vairs atrast darbu.

 

Ja runājam par specifiskiem darba piedāvājumiem, tad situācija ir cita. Šādā gadījumā darba meklējumiem jebkurš laiks ir labs, un ne jau tikai Spānijā. Paradoksāli, bet tai pašā laikā, kad tik daudzi cilvēki ir bez darba, ir pietiekami daudz sektoru, kur vajag noteiktu darbu veicējus, un tie nav atrodami. Tas ir saistīts ar mūsu izglītības sistēmu, bet tā jau ir cita problēma.

 

- Kas Spānijā dzirdams par Latviju?

 

- Varbūt es neesmu īstais cilvēks, kam atbildēt uz šo jautājumu, jo man Latvija ir ļoti īpaša un es sazinos ar daudziem cilvēkiem. Tomēr man diemžēl jāteic, ka tas, kas šeit dzirdams un lasāms par Latviju, galvenokārt ir tas pats, kas Latvijā dzirdams un lasāms par Spāniju. Kā vien viņi runā par bezdarbu, tā piemin, ka mēs ar Latviju esam divas sliktākās valstis darba vietu zaudēšanas ziņā. Latvija Spānijai aizvien ir ļoti nezināma valsts, un, taisnību sakot, es domāju, ka tā ir Latvijas vaina, jo es redzu, ka attiecībā uz tūrismu ir ļoti daudz kas, ko Latvija varētu darīt.

Pievieno komentāru

ES un Latvija