Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Krīzes risinājumi grieķu gaumē 1

Ja visu iepriekšējo gadu uzmanības centrā atradās Latvija un pārējās Baltijas valstis, tad šogad skatieni arvien vairāk tiek vērsti uz dienvidiem - Grieķijas, Spānijas, Portugāles un Itālijas virzienā.

Krīze būtiski ietekmējusi šīs četras valstis, kā rezultātā pasliktinājušās to finanses - budžeta deficīts un valdības parāds visās minētajās valstīs ievērojami pārsniedz Māstrihtas kritērijos noteiktos līmeņus. Vissarežģītākā situācija ir Grieķijā, mazliet labāka tā ir Spānijā, Portugālē un Itālijā, tomēr visu šo valstu nespēja risināt savas finanšu problēmas var apdraudēt eirozonas stabilitāti.  

Grieķijas budžeta deficīts ir vairāk nekā četrreiz lielāks nekā pieļaujamie 3% (pērn tas sasniedzis 12,7% no IKP, turklāt Grieķija iepriekš ir slēpusi patiesos valsts budžeta deficīta datus), savukārt valsts parādsaistības ir ap 300 miljardiem eiro (113% no IKP jeb gandrīz divas reizes vairāk nekā Māstrihtas kritērijos minētais līmenis).

 

Kas pa spēkam Latvijai un pārējām Baltijas valstīm attiecībā uz budžeta izdevumu samazināšanu, var izrādīties neiespējami Grieķijai un citām eirozonas valstīm. Grieķijas gadījumā valsts budžeta deficīts ir lielāks nekā Latvijā, un tai būs jāspēj īstenot nopietnas reformas un pasākumi, lai trīs gadu laikā spētu budžeta deficītu samazināt līdz 3% no IKP.

 

Eiropas Komisija apstiprinājusi Grieķijas budžeta plānu, kas paredz šogad samazināt budžeta deficītu līdz 8,7% no IKP, ierobežojot algas valsts sektorā, palielinot pensionēšanās vecumu un palielinot dažus nodokļus. Māc bažas, ka Grieķija spēs izpildīt šo savu plānu, jo Grieķijas iedzīvotāji vēl dzīvo ilūzijās, ka kāds finansēs visus viņu tēriņus un nav gatavi solidarizēties, ja tas atsaucas uz katra personīgo maciņu.

 

Visdrīzāk, ka Grieķijas iedzīvotāji ar dažādām metodēm (protesta akcijām, streikiem, demonstrācijām) aktīvi pretosies šiem plānotajiem taupīšanas pasākumiem, kas var novest pie valdību maiņas un politiskās krīzes, tādējādi tikai pasliktinot savas valsts ekonomikas attīstības perspektīvas nākotnē.

 

Atrodoties eirozonā Grieķijai nav iespējas īstenot savu monetāro politiku, tāpēc, ja ekonomiskā situācija Grieķijā turpinās pasliktināties, var tikt apsvērta arī valsts izstāšanās no eirozonas.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Jauki, grieķi vismaz aktīvi pretosies. Mēs gan varam lepoties ar aitu paklausību un jauko atklāsmi, ka pensiju pietiks vēl 5 gadiem. Tad mēs varēsim paši uzturēt savus vecākus un vēl maksāt nebeidzamos maksājumus caurajā maisā.

pirms 10 gadiem, 2010.02.16 12:00

ES un Latvija