Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Labākā izlaiduma dāvana – darbs ārzemēs?

Ja vēl pirms dažiem gadiem lielākā daļa jauniešu, kas uzsākuši mācības vidusskolā, darīja to ar mērķi iestāties izvēlētajā augstskolā un saņemt vismaz bakalaura grādu kādā specialitātē, tad šī brīža ekonomiskajos un sociālajos apstākļos par normu kļuvis vidusskolēns, kas meklē darba iespējas.

Viens variants, protams, ir piepelnīšanās kādā vietējā kafejnīcā vai lauksaimniecības uzņēmumā.. Atkarībā no dzīvesvietas un iespējām, bet patiesībā tā izvēršas tikai par tādu kabatas naudas krāšanu rudenim. (Ja šobrīd vispār atrodas pretimnākošs darba devējs.) Tādēļ arvien populārāka kļūst ne tikai pieaugušo emigrācija darba meklējumos, bet arī vidusskolnieku interese par šiem jautājumiem.  

Viena no institūcijām, kur vērsties pēc informācijas par nodarbinātības jautājumiem ārvalstīs, ir EURES jeb Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls. Tas aptver visas Eiropas Savienības (turpmāk - ES) valstis, kā arī Norvēģiju, Īslandi, Lihtenšteinu un Šveici. EURES misija un funkcija ir informatīvs atbalsts brīvai darbaspēka kustībai Eiropas ekonomikas zonas valstīs.

 

EURES interneta portālā www.eures.europa.eu pieejama ne tikai informācija, kas būtu noderīga jebkuram apņēmīgajam, kurš plāno doties ārpus Latvijas studēt vai strādāt, bet arī datu bāze ar darba meklētāju CV un darba devēju aktuālajām vakancēm. Sava veida tikšanās vieta abām pusēm. Un, ja Latvijā uz vienu brīvo darba vietu vēl nesen pretendēja 130 cilvēki, tad EURES šobrīd reģistrētas vairāk kā 800 tūkstoši vakanču, bet darba meklētāju CV - uz pusi mazāk.

 

Un nav runa tikai par apkalpojošo personālu un citām zemu kvalificētām profesijām. Izmantojot mājas lapā pieejamos meklētājus, iespējams iepazīties arī ar dažāda līmeņa vadītāju vakancēm. Piemēram, kategorijā „augstāko mācību iestāžu docētāji" šobrīd Norvēģijā vien ir 159 piedāvājumi. Jaunietis ar vidējo izglītību turpretim var piemeklēt kaut to sev vairāk piemērotu. Akadēmiskais grāds nebūt nav obligāts priekšnoteikums. Nodarbinātības Valsts Aģentūras EURES konsultante Sannija Ancāne gan atzīst, ka ļoti nozīmīgas ir svešvalodu iemaņas, ar labu angļu valodu vien var būt par maz, dodoties strādāt uz Itāliju, Spāniju vai Norvēģiju, piemēram. Bez attiecīgās valsts valodas zināšanām var būt pagrūti. Bet citādi „darba devējam ir vienalga, kādas ES valsts pilsoni nodarbināt, jo nosacījumi ir tādi paši".


Bet kā tad ar nepilsoņiem? „Nepilsonim nepieciešama darba atļauja, bet ātrāk un vienkāršāk ir iziet naturalizācijas procesu un iegūt šo pilsonību," tā situāciju Latvijā raksturo Sannija Ancāne.

 

Vēl viens veids, kā saņemt sev interesējošo informāciju par darba un izglītības jautājumiem - doties pie tuvākā EURES konsultanta. Diemžēl klātienē ar viņiem šobrīd iespējams tikties tikai Jelgavā, Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā. (norādes uz konsultantu kontaktinformāciju skatīt raksta beigās).

 

Sabiedrības interese par šiem jautājumiem pēdējā gada laikā ievērojami augusi. Jo sevišķi 2009.gada pavasarī, kad konsultācijas sniegtas vidēji 2000 cilvēku mēnesī.

 

2010.gada 17.februārī Eiropas Savienības Mājā tika organizēts informatīvs pasākums, kurā skolēnus iepazīstināja ne tikai ar studiju un darba iespējām, bet arī ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas darbību. Rīgas 9.vakara maiņu vidusskolas skolotāja Inna Lukanova par saviem skolēniem: „Acīmredzot viņi mācās vakarskolā tāpēc, ka ir sapratuši, ka kaut kas viņus dzīvē šobrīd neapmierina, ka izglītība ir svarīga. Viņi grib labāku darbu, labāku algu. Varbūt ārzemēs būs kāds darbs. Ja arī tagad viņi tā uzreiz to visu neuztver, tad tajā brīdī, kad viņiem būs tiešām interese, ticiet man, atvērs viņi tos bukletus un mācēs katrs atrast sev kādas iespējas!"

 

Pastāvīga nodarbinātība ārzemēs gan iespējama tikai, sasniedzot pilngadību, taču arī agrāk, vēl mācoties skolā, var strādāt vasaras periodā, tikai jārēķinās ar daudzām formalitātēm, kas būs jānokārto, taču neiespējami tas nav. Vairākās valstīs tiek plaši piedāvāti dažādi sezonas darbi, parasti vajadzīgi palīgi ražas novākšanā. Šobrīd ir aktuālas vakances Somijā, Spānijā u.c. valstīs.

 

EURES konsultanti sniedz informāciju, taču komunikācija starp darba meklētāju un darba devēju notiek bez starpniekiem. „Nereti topošajam darbiniekam piedāvā apmaksāt biļeti vai nodrošināt dzīvesvietu, it īpaši, ja tas ir darbs tūrisma sektorā," komentē EURES menedžere Žanna Ribakova.

 

„Bet jābūt uzmanīgiem, jāizrunā visas nianses, jo parasti visi šie izdevumi tik un tā tiek ieturēti no pirmajām algām."

 

Daudzās ES valstīs likumi ierobežo studentu nodarbinātību. „Lielbritānijā studentiem pat tiek piemērots daudz mazāks atalgojums. Bet ir dažādas iespējas pretendēt uz stipendijām, tādēļ jautājums par darba meklēšanu ne vienmēr ir aktuāls," stāsta Žanna Ribakova.

 

Lai arī katram jaunietim varētu novēlēt kaut reizi gūt šādu pieredzi, taču nedaudz skumji par to, ka došanās uz ārzemēm ir primārais risinājums jauniem cilvēkiem, kuri šobrīd vēl tikai mācās un ir visvērtīgākais Latvijas kapitāls. Jo, cik no tiem, kas plāno aizbraukt, plāno arī atgriezties, ja brīdī, kad tiek absolvēta vidusskola, vienīgais priekšstats par darba tirgu un sociālo sistēmu izsakāms ar vārdu „bardaks" un skolēns ar neviltotu sašutumu komentē Eiropas Parlamenta darbu ar vārdiem: „Gribētos gan zināt, kuri to putru tur ievāra?"

Pievieno komentāru

ES un Latvija