Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijā labas e-prasmes ir līdz 35 gadu vecumam 1

No 2. līdz 5. martam Latvijā, tāpat kā citviet Eiropas Savienībā (ES), notiks e-prasmju nedēļa. Cik prasmīgi esam, sastopoties ar vairākumam ikdienišķo, bet daudziem vēl svešo „e"?

Esam līmenī un reizē atpaliekam
Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone portālam esmaja.lv norādīja, ka e-prasmes Latvijā ir diezgan pietiekamas, pat salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Tomēr, kā precizēja eksperte, pietiekamas tās ir, vienīgi vērtējot kopumā. Ja jauniešu un skolēnu e-prasmes ir augstas, tad senioru vidū nereti var vērot neprasmi it visā, kas saistīts ar datoru, internetu un IKT.

 

„Veiksmīgi ritējusi skolu informatizācija, līdz ar to jaunieši lidz 30 gadu vecumam un pat līdz 35 gadiem ir pietiekami e-prasmīgi, līdzīgi kā citviet ES vai pat prasmīgāki," zināja stāstīt M. Jākobsone.

 

Tomēr ir auditorijas, kur ejam nopakaļus citām valstīm. Nereti M. Jākobsone novērojusi, ka e-prasmju nozīmi informācijas trūkuma dēļ nenovērtē mikrouzņēmēji laukos, tāpat nav atbalsta programmu Latvijas senioriem. Tikmēr daudzviet ES ir īpašas apmācību programmas virs 50 vai 55 gadu vecuma. „Latvijas pensionāri neiekrīt nevienā atbalsta lauciņā. Apmācību programmas ir skolotājiem, mediķiem, bezdarbniekiem un citiem, bet ne senioriem."

 

Ik gadu uzlabojas Latvijas statistika par IKT lietošanu sabiedrībā. Palielinās e-pakalpojumu klāsts, līdz ar to cilvēkiem ir motivācija apgūt e-prasmes. Latvijā šai jomā vispirms attīstās biznesa un sabiedriskais sektors, kam seko valsts. Banku elektroniskie pakalpojumi, sociālas medijs draugiem.lv, „Air Baltic" biļešu rezervēšanas sistēma u.c.

 

Diemžēl valsts atbalsts e-prasmju uzlabošanai Latvijā ir niecīgs, kā arī joprojām nav nacionālas programmas, kas nodrošinātu strukturizētu pieeju visu sabiedrības grupu e-prasmju uzlabošanai, vērtē M. Jākobsone.

 

2. martā - diskusija ES mājā
Atklājot e-prasmju nedēļu, 2. martā Eiropas Savienības mājā norisināsies diskusija par e-prasmju attīstību Latvijā. Diskusijai par e-prasmju attīstību Latvijā aicināti pievienoties „Microsoft Latvia" vadītāja Daiga Trumpe, V/A „Kultūras informācijas sistēmas direktors Armands Magone", „Latvijas Mobilais Telefons" prezidents Juris Binde, SIA „Tilde" valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs, kā arī Preiļu ģimnāzijas pasniedzējs Juris Erts un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis. Diskusiju vadīs esmaja.lv redaktors Ansis Bogustovs.

 

2. un 3. martā tiešraidē portālā www.apollo.lv un www.esmaja.lv ikviens varēs sekot līdzi prezentācijām un uzzināt, ko varam iegūt no e-valsts, kas jāzina uzņēmējam, piedāvājot preces interneta vidē, kā arī par mobilā interneta iespējām, e-pakalpojumiem, e-iepirkumu un iespējām apgūt e-prasmes kopā ar „Trešo tēva dēlu" un Baltijas Datoru Akadēmiju. Tāpat arī būs iespēja uzzināt, kas ir Eiropas pavasaris, „Xperimania", „FuturEnergia" un „LatSTE".

 

3. martā - zināšanu diena „Paaudze paaudzei"
Zināšanu dienā „Paaudze paaudzei", kas notiks 3.martā, skolās notiks atvērto durvju diena, kur vecāko klašu audzēkņi aicināti veidot jaunu e-prasmju nedēļas materiālu saturu, izmantojot līdzšinējās apgūtās e-prasmes. Pasākumā jaunieši aicināti nodot tālāk e-prasmju nedēļas laikā iegūtās zināšanas un informāciju vecākiem un vecvecākiem. Īpaša uzmanība tiks veltīta arī IKT prasmju novērtēšanai, izmantojot LIKTA izstrādāto tiešsaistes rīku IT barometrs.

 

4. martā - „Get online"
Savukārt 4.martā „Get online" dienā „Nebaidies - iesaisties" aicināti iesaistīties iedzīvotāji, uzņēmēji, pašvaldību darbinieki, bezdarbnieki, pensionāri un cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā arī citi interesenti, lai apgūtu dažādas e-prasmes, izprastu un paplašinātu to pielietošanas iespējas.

 

E-prasmju nedēļa katrā pilsētā un novadā
E-prasmju nedēļas ietvaros iesaistījušās gandrīz visas pašvaldības no Latvijas, piemēram, no Zemgales reģiona - 19 pašvaldības, Vidzemes reģiona - 21 pašvaldība, Kurzemes reģiona - 11 pašvaldības, Latgales reģiona - 19 pašvaldības un Rīgas reģiona - 44 pašvaldības. Sīkāku informāciju par pasākumiem savā pašvaldībā iedzīvotāji var saņemt savas pašvaldības mājas lapā, bibliotēkā, kultūras namā, kompetenču centrā, skolā un pašvaldībā, kā arī īpaši „e-prasmju nedēļai" izveidotajā kartē un pasākumu kalendārā.

 

Informācija par pasākuma norisi, plānotajiem pasākumiem pašvaldībās atrodama e-prasmju nedēļai veltītajā sadaļā LIKTA mājas lapāwww.likta.lv, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājas lapā www.raplm.gov.lv, kā arī „Uzziņu dienestā 1188".


E-prasmju nedēļas mērķis ir ieinteresēt plašāku sabiedrību par e-prasmju apgūšanas un pielietošanas iespējām, informēt, kur un kā pielietot jau esošās e-prasmes, uzlabot tās, kā arī uzzināt par valsts sniegto e-pakalpojumu saņemšanas iespējām un to ērtāku izmantošanu.

 

E-prasmju nedēļa ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas tiek organizēta visās ES dalībvalstīs. Latvijā e-prasmju nedēļu organizē LIKTA un RAPLM sadarbībā ar „Lattelecom". Projekta ietvaros tiks popularizētas inovācijas apmācību un izglītības procesā, kā arī IKT pieejamie pakalpojumi.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

vecis

A ko ta gribējāt? Lai mums, kam gadu skaits virs 50, būtu baigās datorprasmes? Vai mūsu laikā skolās šito mācīja, un vai vispār tādi datori bija? Un, ja tagad ko apgūstam, bet regulāri nelietojam šo datorprasmi, tā ļoti ātri aizmirstas- mums, 50 gadīgajiem vismaz tā ir! Tāda ir patiesība, un vecajā Eiropā, ja kas, par datordarbībām ļauži nemaz nav lielā sajūsmā, jo saprot arī, ko veselībai nodara ilga dirnēšana pie monitoriem.

pirms 10 gadiem, 2010.03.02 16:43

ES un Latvija