Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

P. Krīgers: Latvieši pēdējās bikses aizstāv ar dziesmu

Eiropas arodbiedrības trešdien, 29. septembrī, aicina iedzīvotājus ikvienā valstī rīkot demonstrācijas, protestējot pret valdību iecerētajiem taupības pasākumiem. Šai dienā Briselē uz sanāksmi pulcējas Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministri, tādēļ Viseiropas manifestācija jau iepriekš plānota tieši tagad. Kamēr citur Eiropā ielās iznāks simttūkstošu pūļi, pie mūsu Ministru kabineta pulcēsies ap 1000 neapmierināto ar bargajiem taupības pasākumiem Latvijā.

„Latviešiem ir jocīga īpašība, ko citās valstīs laikam nekad nesapratīs. Viņi brīnās - kā var būt, ka bikses velk nost, bet latvieši par to neprotestē, tik vien kā nodzied kādu tautasdziesmu un gaida labākus laikus," esmaja.lv dienu pirms manifestācijas sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. 

 

Cik naudas, tik iespēju
Piketa dalībnieki Rīgā sajozīsies ar milzīgām jostām, un akcijas laikā tiks sākta pastkaršu aizpildīšana, kuras ar vēlējumiem, prasībām un ieteikumiem deputātiem LBAS nodos jaunajai Saeimai. Pirms pasākuma pie Ministru kabineta, iecerēts mītiņš pie Eiropas Komisijas (EK) ēkas Aspazijas bulvārī, lai protestētu pret EK rīcību, kas ļāvusi pasliktināt veselības aprūpi Latvijā. Tikmēr Latvijas Neatkarīgās arodbiedrības aicina paust savu attieksmi pret taupības procesiem valstī, uz pāris minūtēm apturot darbu, arī sabiedrisko transportu, kā arī pie apģērba piespraužot sarkanu lentīti.


LBAS akciju „Nē - bargai taupībai, jā - izaugsmei!" organizācijas vadītājs Pēteris Krīgers nevēlas salīdzināt ar Eiropā notiekošajiem protestiem. „Katrā zemē ir savas tradīcija un attieksme pret arodbiedrībām," viņš norāda, piebilstot, ka „Latvijā attieksme varētu būt labāka."

 

Pēc P. Krīgera domām, cilvēki ir pārāk pragmātiski noskaņoti un labāk saņem kaut ko bez piepūles, nekā cenšas savā labā darīt pēc iespējas vairāk. „Tas iespaido arī iespējas aizstāvēt cilvēka intereses, ja darbinieki paši nejūt vēlmi par sevi pastāvēt," esmaja.lv sacīja P. Krīgers.

 

LBAS vadītājs norādīja, ka galvenais arguments, lai arodbiedrību darbība būtu veiksmīga un nestu augļus, ir pēc iespējas lielāks biedru skaits, no kā izriet arī finansiālās iespējas, piemēram, lai algotu ekspertus. „Katra arodbiedrība var izdarīt tik, cik tai ir naudas," piebilda P. Krīgers.


Latvijā spēcīgākās ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ar vairāk kā 35 000 biedru, Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (12 500 biedru) un Dzelzceļnieku un satiksmes nozares darbinieku arodbiedrība (16 000 biedru).


Eiropas Rīcības dienas atbalsta pasākumi šajā laikā notiks arī Liepājā - Universitātes laukumā, Valmierā - pie Kultūras centra, Daugavpilī - Vienības laukumā un Jelgavā - Hercoga Jēkaba laukumā.

 

LIZDA: Šoreiz klusēsim, jo tāpat mūs nedzird

Jānis Krastiņš, LIZDA priekšsēdētājas vietnieks, esmaja.lv atzina, ka pērn šajās dienās uz Briseli sūtīta „vesela delegācija", taču šogad naudas trūkuma dēļ LIZDA pievienosies citām arodbiedrībām LBAS rīkotajā protesta akcijā. „Šoreiz kvantitātes nebūs - pietiks ar to, ka izrādīsim solidaritāti. Turklāt daudzi nevēlas piedalīties protesta akcijā darba dienā, jo baidās par savu darba vietas saglabāšanu. Parasti vairāk cilvēku piedalās tad, ja noorganizējam bezmaksas autobusu nokļūšanai Rīgā," J. Krastiņš komentēja.


„Šoreiz klusēsim, jo neviens tāpat neieklausās, ja dzied un dejo". LIZDA vadītājas vietnieks norādīja, ka priekšvēlēšanu laikā izdevušās veiksmīgas sarunas ar vairākām partijām par izglītības darbiniekiem sāpīgiem jautājumiem, kas būs jārisina nākamajai Saeimai un valdībai.

 

„Tomēr ir sajūta, ka mūs saprot vairāk kā citas arodbiedrība lielā biedru skaita dēļ," sacīja J. Krastiņš, kā piemēru veiksmīgai LIZDA darbībai nosaucot naudas summas, kas seko skolēnam, palielināšanu.

 

„Vienmēr jau nav jāceļas un jābļauj, arodbiedrības ir kompromisa māksla. Taču, kad ūdens smeļas mutē, saucam palīgā visus biedrus," J. Krastiņš rezumēja.

 

Protestēs no Briseles līdz polārajam lokam
Vislielāko Eiropas mēroga protesta akciju pēdējās desmitgades laikā paredzējusi rīkot Brisele, kur arodbiedrības plāno sapulcināt 100 000 cilvēku no 30 valstīm, lai pateiktu „Nē - taupībai!", valdībām gatavojoties īstenot ievērojamus valsts izdevumu samazinājumus. Eksperti jau ir norādījuši, ka Eiropa piedzīvos ekonomikas atkārtotu nokļūšanu recesijā tieši lielo samazinājumu dēļ. Globālās krīzes dēļ Eiropā darbu zaudējuši miljoniem cilvēku, un vēl vairāki varētu kļūt par bezdarbniekiem, valdībām vēl vairāk samazinot izdevumus.


Spānijā arodbiedrības rīko spāņu plaši atbalstītu ģenerālstreiku, jo bezdarbs ir vairāk nekā dubultojies, bez darba esot katram piektajam strādniekam. Taču Spānijas valdība gatavojas īstenot darba tirgus reformu, iesaldēt pensijas un valsts ierēdņu algas, kā arī paaugstināt pievienotās vērtības nodokli. Arī Portugāles arodbiedrību konfederācija aicinājusi rīkot protesta akcijas Lisabonā un Portu, kurās varētu piedalīties vairāk nekā 10 000 cilvēku. Bet Polijas lielākās arodbiedrības sagaida, ka protesta akcijā pie valdības ēkas pulcēsies vairāki tūkstoši poļu.


Savukārt pārrunas starp valdību un arodbiedrību līderiem, lai pārtrauktu Slovēnijas sabiedriskā sektorā strādājošo streiku, ir beigušās bez panākumiem. 21 arodbiedrība, kas pārstāv aptuveni 80 000 publiskajā sektorā strādājošo, pieprasa, lai valdība pilda solījumu paaugstināt algas, taču Slovēnijas premjerministrs ir uzsvēris, ka valdība nevar īstenot arodbiedrības prasības, jo tās varētu kavēt valsts ekonomikas atveseļošanos.


Tikmēr Bulgārijā šīs valsts arodbiedrību konfederācija organizē protesta akcijas pret valdības lēmumu palielināt pensionēšanās vecumu lielai daļai strādājošo. Jau no septembra vidus pretī parlamenta ēkai izvietotās teltīs notiek parakstu vākšana, diskusijas un skaļa negatīvās nostājas paušana attiecībā uz valdības lēmumiem.


Līdzīgas demonstrācijas notiek arī Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā un Serbijā, lai protestētu pret bargajiem taupības pasākumiem, kas īstenoti arī šajās valstīs.


Tikām mūsu kaimiņvalsts Krievijas karaflotes militārie celtnieki sākuši badastreiku, pieprasot izmaksāt astoņus mēnešus aizkavēto algu, jo tā strādniekiem, kas savu darbu veic būvniecības jomā aiz polārā loka, jau sasniedz 65 miljonus rubļu (1,1 miljonu latu).

Pievieno komentāru

ES un Latvija