Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pārtika trūcīgajiem – vai paēdušai pelei milti rūgti?

Tiek prognozēts, ka šogad trūcīgo personu skaits diemžēl pietuvosies jau 200 000 robežai. Sausajā statistikas valodā "trūcīgs" ir tāds cilvēks, kura ienākumi vismaz trīs mēnešus pēc kārtas nav bijuši lielāki par pusi no minimālās algas jeb 90 latiem. Saskaitiet visus Daugavpils, Liepājas un Valmieras iedzīvotājus - un tie vēl nebūs 200 000.

Trūcīgi cilvēki ir arī citās ES valstīs, un līdzās katras atsevišķās valsts pūliņiem ES jau kopš 1987.gada (Eiropu togad piemeklēja īpaši barga ziema) viņiem sniedz atbalstu, izdalot bezmaksas pārtiku.

 

Atšķirībā no ES fondu līdzekļiem šīs naudas saņemšanai nav vajadzīgs arī valsts līdzfinansējums - tik vien kā valsts iestāžu spēja parūpēties, lai pašu izvēlētais uzņēmums sagādā pārtikas pakas un nodod tās labdarības organizācijas, no kuru rokām tās nonāk pie tiem, kam tās nepieciešamas. Latvijā pērn pārtika tika dalīta vairāk nekā 250 vietās, un lielākais dalītājs bija "Sarkanais krusts".

 

2006.gadā Latvijai "pārtikas programmā" tika piešķirti divi miljoni eiro, gadu vēlāk - tikai 18 446 eiro, bet 2008.gadā - 153 910 eiro. Kolēģi Eiropas Komisijā skaidro, ka Latvija parasti pieprasa mazāk, nekā tai pienāktos ("kvotu" aprēķināšanā galvenie rādītāji ir divi - valsts prasītais un nabadzības apdraudēto cilvēku skaits), turklāt apgūt ik gadu izdevies tikai daļu no paredzētās summas. Sanāca, ka trūcīgo cilvēku skaits pieauga, bet apgūtās naudas daudzums ne - lūk, vēl viens no paradoksiem.

 

Trūcīgie cilvēki 12 reizes gadā var saņemt 500 gramus auzu pārslu, tikpat daudz griķu pārslu, kilogramu četrgraudu pārslu, 400 gramus pankūku miltu,200 gramus vājpiena pulvera un divus litrus piena. Visu mēnesi no tā nepārtiksi - taču tā ir palīdzība, par kuru valstij pašai nav jāmaksā, jāspēj tik paņemt.

 

Šogad pārtikas programmā būs pieejami 5,12 miljoni eiro. Cerams, tie tiks iztērēti, un pēc gada, velkot ar pirkstu apgūtās naudas tabulā, nezinātājam neradīsies iespaids, ka bezmaksas milti vai auzu pārslas Latvijā nemaz nav vajadzīgi - tas būtu vēl viens paradokss. Jo īpaši tādēļ, ka 2010. gadu Latvija un vēl 26 Eiropas valstis nosaukušas par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu un devušas politisku uzstādījumu: "STOP nabadzībai!"

Pievieno komentāru

ES un Latvija