Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tiešmaksājumi – kāpēc citiem ir vairāk? 1

Par to, ka Latvijas zemnieks no Eiropas Savienības platības maksājumos saņem ievērojami mazāk nekā franču vai itāļu zemnieks, dzirdējuši būs pat tie, kam saskare ar lauksaimniecību ir tikai lielveikala pārtikas preču nodaļā. Par netaisnību katrs jūtas aizskarts - un ik pa brīdim tas izlaužas kādā rakstā vai sarunā.

Par vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes latviešu zemnieks no ES pērn saņēma 56 eiro (bez valsts piemaksām), bet franču un vācu zemnieks saņem attiecīgi četras un piecas reizes vairāk. Kāpēc tā?

 

Latvija, 2003.gadā parakstot iestāšanās līgumu, vienojās ar ES dalībvalstīm par tiešo maksājumu aprēķināšanas mehānismu. Jāatgādina, ka tobrīd ES budžets bija sastādīts piecpadsmit dalībvalstīm, un jaunu subsīdiju pretendentu pieņemšana nozīmēja to, ka vecās dalībvalstis pārdala naudu, atdodot daļu no saviem zemniekiem paredzētā finansējuma jaunpienācējiem.


Nacionālo aploksni jeb tiešo maksājumu kopsummu aprēķina pēc iestāšanās sarunās noteiktas formulas, kur viens no mainīgajiem ir "references ražība". Iestāšanās sarunās vērtēja 1998.gadu, un atbilstoši togad uzrādītajiem Latvijas lauksaimnieku ražības rādītājiem tika aprēķināts maksājums. Citām jaunajām dalībvalstīm ražības rādītājs togad bija lielāks, un, jo lielāks šis rādītājs, jo lielāks arī tiešo maksājumu apjoms. Tiešmaksājumi katrā valstī ir atšķirīgi - jo atšķirīgs ir darba ražīgums un lauksaimniecības struktūra.


Kas tālāk? No 2013.gada sāks darboties jaunā ES Kopējā lauksaimniecības politika. ES Padome ir uzdevusi Eiropas Komisijai izpētīt tiešmaksājumu sistēmas attīstības iespējas. EK jārēķinās ar dalībvalstu viedokļiem, un tā var izstrādāt tikai tādu tiešmaksājumu modeli, ko varētu atbalstīt visas dalībvalstis.Ar saviem secinājumiem EK nāks klajā šogad līdz rudenim un nodos tos sabiedriskajai apspriešanai.


Likumdošanas priekšlikumus paredzēts iesniegt 2011. gada vidū. Jaunais mehānisms, tāpat kā tas, kam Latvija piekrita, parakstot iestāšanās līgumu, būs vienošanās rezultāts. Kaut gan 2013.gads šķiet tāls, ir svarīgi jau tagad meklēt sabiedrotos un veidot "līdzīgi domājošo" dalībvalstu koalīciju. No sarunām, argumentācijas un diplomātijas būs atkarīga vienošanās atbilstība valsts interesēm. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kurā strādā arī 7 Latvijas pārstāvji, pagājušajā gadā pieņēma atzinumus, kuros iesaka pēc 2013.gada izlīdzināt tiešos maksājumus lauksaimniekiem. Savukārt jau tagad katra dalībvalsts var patstāvīgi noteikt, kuras ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītas personas izslēdzamas no naudas saņēmēju loka.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Par ko tad dzivos tie liekezi!Protams ka cakarejot cilvekus!Ne viens jau patiesiba nezin cik isteniba maksa!

pirms 10 gadiem, 2010.02.17 07:38

ES un Latvija