Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Trūkumcietēju kļūst vairāk. Birokrātija mazinās. ES pārtikas pakas dalīs jau martā

Pozitīvas pārmaiņas šogad - pārtikas izdalē iesaistījušās jau 17 labdarības organizācijas visā Latvijā, tādejādi vismaz teorētiski pārklājot visus novadus. Blakus lielajām organizācijām ar filiālēm daudzviet valstī, ir arī tādas, kas programmā iesaistās pirmo reizi, ar domu palīdzēt tieši sava pagasta cilvēkiem.

opš 2006.gada Latvija ir iesaistījusies Eiropas Komisijas (EK) finansētā programmā vistrūcīgākajām personām, kuru ietvaros šiem cilvēkiem ar labdarības iestāžu starpniecību ir iespēja saņemt bezmaksas pārtiku. Interesanti, ka šo gadu laikā no EK piešķirtajiem līdzekļiem izmantota vien neliela daļa.  

Pārtikas programma trūcīgajiem

Programmas mērķis ir palīdzēt trūkumā nonākušām cilvēkiem un ģimenēm, dodot iespēju reizi mēnesī saņemt bezmaksas pārtiku. Projektu finansē EK - gan pārtikas sagādi, gan fasēšanu, gan transportu līdz iesaistītajām labdarības organizācijām. Valsts no sava budžeta uzņēmusies segt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas jāmaksā gadījumā, ja konkursā par pārtikas piegādi uzvar kāda cita Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

 

"Sākotnēji trūcīgajiem tika dalīta maize. Šobrīd par lietderīgāku ir atzīts 'pārtikas komplekts' jeb pārtikas paka, kurā ietilpst 0.5 kg ātri vārāmo auzu pārslu, 1 kg četrgraudu pārslu, 0.4 kg pankūku miltu, 0.5 kg griķu pārslu, 0.2 kg vājpiena pulvera un 2 litri piena. Lai palīdzību saņemtu, cilvēkam jāreģistrējas savas pašvaldības sociālajā dienestā un ar tur iegūto izziņu jādodas uz kādu no labdarības organizācijām, kurām uzticēta pārtikas paku izdalīšana."

 

Pagājušajā gadā šo darbu veica septiņas labdarības organizācijas, no kurām aktīvākās bija „Latvijas Sarkanais Krusts", daudzbērnu ģimeņu apvienība „Dzīpariņš", sabiedriskā organizācija „Zigate" un Viļānu labdarības biedrība „Mazumiņš".

 

Palīdzība kavējas

Diemžēl jāsaka, ka pārtikas paku izdale dažādu birokrātisku aizķeršanos dēļ pagājušajā gadā sākusies vien vasaras nogalē, turklāt atsevišķos reģionos tās nav sasniegušas trūkumcietējus vispār. Iemesli tiek minēti dažādi - atsevišķu rajonu organizāciju neiesaistīšanās, atbilstošu telpu trūkums, nespēja pārklāt visus reģionus u.c.

 

Līdzīgi iesācies arī šis gads. Lai arī gada otrais mēnesis jau galā, pārtikas pakas līdz labdarības organizācijām un tādejādi arī līdz palīdzību gaidošajiem vēl nav nonākušas. Šogad gan pastāv cerība, ka nebūs jāgaida līdz vasarai. Pārtikas izdale varētu sākties martā.

 

Pozitīvas pārmaiņas šogad - pārtikas izdalē iesaistījušās jau 17 labdarības organizācijas visā Latvijā, tādejādi vismaz teorētiski pārklājot visus novadus. Blakus lielajām organizācijām ar filiālēm daudzviet valstī, ir arī tādas, kas programmā iesaistās pirmo reizi, ar domu palīdzēt tieši sava pagasta cilvēkiem. Viena no tādām ir Ugāles pagasta sieviešu biedrība ‘Ugāles ābeles'.

 

„Saņēmām uz e-pastu informāciju par šo programmu. Nabadzība šeit ļoti strauji aug un ir neēduši cilvēki un pat ģimenes, kuras dzīvo badā," savu motivāciju iesaistīties skaidro Ugāles sociālā dienesta darbiniece Aiga Strazdiņa, kas arī darbojas sieviešu biedrībā. Viņas plāno ēdienu izdalīt gan biedrībā, gan piegādāt mājās attālāk dzīvojošajiem cilvēkiem.

 

Šķiet savādi, ka šī biedrība, piesakoties uz 100 pārtikas pakām Ugāles un blakus esošā Usmas pagasta iedzīvotājiem, saņems tikai 46. A. Strazdiņa nav informēta, kāpēc nesaņems pieprasīto skaitu.

 

Iespējams, tas saistīts ar izmaiņām Ministru Kabineta noteikumos, kas nosaka, kam ir tiesības pārtiku saņemt. 2009.gada decembrī izdotajos noteikumos vairs nav minēti cilvēki bez noteiktas dzīves vietas. ZM pārstāvis Gints Melkins skaidro, ka piešķirt vai nepiešķirt konkrētam cilvēkam, tātad arī bezpajumtniekam, trūcīgās personas statusu ir pašvaldības kompetencē.

 

„Ugāles pagastā man ir zināmi vismaz 23 bezpajumtnieki. 10 no tiem dzīvo pie kādiem draugiem, bet savu ienākumu un deklarētas dzīves vietas viņiem nav," par esošo situāciju stāsta A. Strazdiņa. Lai izvairītos no pārpratumiem un pārkāpumiem pārtikas izdalē, viņa nolēmusi konsultēties ar ZM par to, „kas un kā īsti ir".

 

Lai nu kā, skaidrs ir viens - bezmaksas pārtikas paku visiem trūkumcietējiem nepietiks arī šogad.

 

Atšķirības aprēķinos

2009.gadā Latvijai šīs programmas īstenošanai tika iedalīti teju 5.5 miljoni eiro (aptuveni 3.5 miljoni latu), no kuriem tika izmantota nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (aptuveni 703 tūkstoši latu).

 

Jautāts, vai šogad Latvijai pārtikas programmas ietvaros piešķirtie 5.12 miljoni eiro (aptuveni 3.6 miljoni latu) tiks izmantoti pilnībā, ZM pārstāvis G. Melkins norāda: „Tādu garantiju neviens nevar dot. Gan Zemkopības ministrija, gan Lauku atbalsta dienests pieliks visas pūles, lai par iespējami zemāko cenu izsniegtu maksimāli daudz pārtikas pakas trūcīgām personām."

 

Lai dalībvalstīm iedalītu programmas līdzekļus, EK izmanto tādu kategoriju kā iedzīvotāji "nabadzības riska grupā". Tas ir relatīvs mērs, ko nosaka atsevišķi katrai dalībvalstij un kas attiecas uz personām, kuru ienākumi ir mazāki par 60 % no vidējiem ienākumiem konkrētajā valstī. Pēc šiem aprēķiniem Latvijas situācija šķiet šokējoša - nabadzības riska grupā ietilpst 26% iedzīvotāju, kas sastāda vairāk nekā 585 tūkstošus cilvēku.

 

Latvijā trūcīgā statuss tiek piešķirts cilvēkiem, kuru ienākumi iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu ģimenes locekli ir mazāki par pusi no minimālās algas, tātad mazāki par 45 latiem. Labklājības Ministrija aprēķinājusi, ka 2010.gadā trūcīgo skaits var sasniegt 200 tūkstošus.


Savukārt Zemkopības Ministrija, kuras pārziņā ir pārtikas programmas darbības nodrošināšana Latvijā, izmantojusi Labklājības ministrijas, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta apkopoto pašvaldību informāciju par personu skaitu pilsētās un novados, kurām ir spēkā trūcīgas personas statuss. Vadoties no šiem datiem ticis prognozēts, ka 2010.gadā tādu varētu būt aptuveni 77 tūkstoši, un tik daudziem arī tiks nodrošinātas bezmaksas pārtikas pakas.

 

Tomēr, ja ir zināms, ka reģistrētais un reālais trūkumā dzīvojošo cilvēku skaits tik krasi atšķiras, ir steidzami jāvērtē iespēja šo situāciju mainīt. Vai nu tā būtu šobrīd neesošas vienotas trūkumcietēju uzskaites sistēmas izveide, mudināšana trūkumā dzīvojošos reģistrēties oficiāli, aktīvāka trūkumā dzīvojošo informēšana par viņu tiesībām un iespējām vai, labākajā gadījumā, viss minētais vienlaicīgi.

EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis teic - ir pozitīvi vērtējams fakts, ka principā pārtikas izdales sistēma Latvijā ir izveidota, taču ir problēmas, kas vēl jārisina: „Piemēram šī gada janvārī un februārī neviens palīdzību nesaņēma. Kāpēc nevarēja dalīt iepriekšējā gada pakas, ja izdale 2009.gadā sākās ar novēlošanos?" EK pārstāvniecība Latvijā uzskata, ka šīs un citas ar programmu saistītās problēmas būtu risināmas pie ‘apaļā galda' satiekoties visām iesaistītajām pusēm.

Pievieno komentāru

ES un Latvija