Vai ES gatavojas iznīcināt Latvijas šprotes?

Latviešiem ar zivīm jau izsenis bijušas īpašas attiecības. Varbūt tāpēc, ka dzīvojam pie jūras, mums ir pat dziesma par laša kundzi, kas acis bola; laša kungs (vai varbūt arī kundze?) sastindzis lēcienā uz viena lata monētas, bet kāds politiķis vēl 90.gados daudziem Latvijas iedzīvotājiem par sašutumu tos nodēvēja par reņģēdājiem.

Kaut gan latvieši nebūt nav reņģēdāji (pirms pāris gadiem veikts pētījums liecina, ka zivju produktus ikdienā lieto tikai 3% Latvijas iedzīvotāju), ziņas par Briselē it kā iecerēto uzbrukumu šprotēm Latvijas avīzēs un citos medijos jau izraisījušas pamatīgu viļņošanos. Tiem, kas to palaiduši garām, īss kopsavilkums: Eiropas Komisija gatavojoties dot nāvīgu triecienu zeltainajam Latvijas simbolam, kūpinātajai šprotei. Lai to panāktu, paredzēts noteikt zemākas kaitīgo vielu dioksīna un benzopirēna normas pārtikā - Latvijas šprotēs to koncentrācija ir mazāka par pašreizējām normām, taču būtu augstāka par jaunajām.


Pirms paskaidrot, ka tik traki nemaz nav, es tomēr gribētu teikt hokeja faniem pazīstamo "Labi, ka tā!" Labi, ka viļņošanās sākusies jau tagad, kad nekādi lēmumi nav pieņemti un Latvijai - tāpat kā visām pārējām ES dalībvalstīm - vēl ir gana daudz laika pierādīt, ka ļaunuma no zemāka kaitīgo vielu daudzuma pārtikā būs vairāk nekā labuma.

Jāuzsver, ka ne ES lēmumu, ne jaunu ES normu vēl nav - ir tikai Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi jeb "Toksiskās ekvivalences faktori", ko vēl nebūt nevar uzskatīt par galīgu ES viedokli. EK dokuments ir sākums un nevis beigas diskusijai par maksimālā līmeņa pārskatīšanu. Komisija dokumentu jau tāpēc arī izstrādā, lai visām dalībvalstīm ļautu pēc būtības izdiskutēt visus "par" un "pret" un beigās nonākt pie pieņemama kopsaucēja.

 

Latvijas pārstāvjiem būs iespēja paust savas bažas gan par ekonomisko iespaidu, gan iedzīvotāju veselību, un svarīgi, meklēt un atrast sabiedrotos citās ES dalībvalstīs, piemēram, Čehijā, kas importē šo produktu no Latvijas, vai Lietuvā, kas arī ražo šprotes. Statistika liecina, ka patlaban aptuveni 40% Latvijas zivju konservu tiek pārdoti citās ES dalībvalstīs. ES reizēm pārmet lēnu lēmumu pieņemšanu, taču to nevar vainot aizmuguriskā lemšanā aiz slēgtām durvīm.

Iemesls kaitīgo vielu normu pārskatīšanai ir Eiropas Komisijas bažas par jūras pārtikas ietekmi uz veselību. Taisnība ir tiem, kas saka, ka paša dārzā uz nokvēpušām restēm grilētās ribiņās kancerogēnā jeb vēzi izraisošā benzopirēna ir simtkārt vairāk nekā kūpinātās šprotēs, taču jāņem arī vērā, ka šādas ribiņas atšķirībā no šprotēm nenonāk veikalu plauktos. Tas ir tāpat kā ar smēķēšanu - visi zinām, ka tas ir slikti, tāpēc, piemēram, koncertzālē smēķēt nedrīkst, kaut mājās tas nav aizliegts.

Iespējams, skanēs banāli, bet ar šprotēm ir kā ar vairumu citu "Eiropas lietu" - viss pašu rokās, tāpēc svarīgi tās nesalikt klēpī, bet rīkoties. Varbūt tagad, kad ikgadējā akcija "Lašiem būt!" ir noslēgusies, laiks sākt jaunu: "Šprotēm būt"? Palīdzēt gatava arī Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā - piemēram, ieinteresētajām pusēm sarīkojot apaļā galda diskusiju, kurā arī sociālajiem partneriem būtu iespējams paust savu viedokli, tādējādi palīdzot Latvijas valdībai veidot nacionālo pozīciju gaidāmajās sarunās.

 

http://www.esmaja.lv/?lapa=blogs&id=603

Pievieno komentāru

ES un Latvija