Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Ezernieku” pienam – ekstra klase 4

Druvēnietis Andris Graumanis: Ja viss paliktu tā, kā ir šodien, tad laukos var izdzīvot
Druvienas pagasta SIA "AG Ezernieki" pagalmā pa sniegoto ceļu strauji ieripo traktors, vezdams siena ruļļus lopiem. Saimniekam Andrim Graumanim šī ir ierasta nodarbe, jo saimniecībā viņš ir galvenais lauksaimniecības tehnikas stūrētājs. "Ja viss paliktu tā, kā ir šodien, tad laukos var izdzīvot, bet turpmākajos piecos gados nekādu uzlabojumu nesaskatu," domā Andris.

Saimniecība pastāv kopš tā sauktajiem Breša laikiem - 1991.gada, tāpēc saimnieks uzskata, ka ir lauksaimnieks ar prāvu pieredzi.

 

"Pa šiem gadiem ir bijuši dažādi gadi, kad saimniecība gājusi gan uz augšu, gan veicies ne tik labi. Pirmie saimniekošanas gadi nebija tie grūtākie, jo tad man vēl bija arī darbs. Strādāju zvejniecības traļu flotes palīgsaimniecībā par pārvaldnieku. Tas bija laiks, kad ar valdības lēmumu tika noteikts, ka katrai valsts iestādei ir jābūt savai palīgsaimniecībai. Manā pārziņā bija lapsu un ūdeļu ferma, pieci dīķi un divas cūku fermas, kas atradās Druvienā. Dīķi atradās toreizējā kolhoza "Oktobris" teritorijā. Kad tika likvidēti kolhozi, bez ilgas domāšanas uzreiz nodibināju savu zemnieku saimniecību," stāsta Andris.

 

Ekstra klases produkcija

"Ezerniekos" galvenā ražošanas nozare ir piena lopkopība. Tiek sēti arī graudaugi, bet tikai tik daudz, lai būtu graudi pašu saimniecības vajadzībām. Kūtī rindojas 32 slaucamās govis. Ir ierīkota piena telpa un piena vadā. "Ezernieku" saimniece Nadežda stāsta, ka saimniecībā tiekot ļoti rūpīgi strādāts, lai tiktu izkopts šķirnes lopu ganāmpulks, jo saimniekiem galvenais ir ražotās produkcijas kvalitāte. Pūles devušas cerēto rezultātu, jo no "Ezernieku" pienu pārstrādātāji novērtējuši kā atbilstošu ekstrā klasei. Pienu savāc un pārdod lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Māršava". Tajā šobrīd ir apvienojušies vairāk nekā 23 lauksaimniecības produkcijas ražotāji, starp kuriem ir arī "Ezernieku" saimnieki.

 

"Ar iesaistīšanos kooperatīvā esam ļoti apmierināti, jo regulāri saņemam atlīdzību par piegādāto pienu, kā arī tiek domāts, lai būtu labāk zemniekiem," prāto Nadežda.

 

Mainījusies valsts attieksme

Par darbu saimniecībā ne Andris, ne Nadežda nesūdzas, tikai norāda, ka ir mainījusies valsts attieksme.

 

"Visi runā par krīzi, kaut kas tiek likts klāt, kaut kas mazināts, bet ne tur, kur tas būtu vajadzīgs. Esmu "Pilsoniskās savienības" biedrs. Aizbraucot uz tās saietiem, esmu atļāvies salīdzināt Lielbritāniju ar Latviju. Latvijā ir 2,2 miljoni iedzīvotāju, bet Lielbritānijā - vairāk nekā 20 miljoni. Tur ir 7 ministrijas, bet Latvijā - 14. Arī deputātu starp visām Baltijas valstīm Latvijā ir visvairāk. Nevienā citā valstī nav 100 deputātu. Kad to pasaku, uz mani skatās šķībi. Gudrie raksta, ka 50 govis zemniekam ir izklaide. Es gribētu, lai atbrauc šāda uzskata paudēji uz laukiem un divas nedēļas "izklaidējas", kopjot un slaucot tās 50 govis," Andris pasmejas. Arī Nadežda uzskata, ka šodien valsts ir izlaista, maksājot dažnedažādus pabalstus.

 

"Pamēģiniet kaut vienu "simtlatnieku" dabūt, lai pastrādā saimniecībā. Nestrādā, jo uzskata, ka šis darbs ir par smagu," bilst saimniece.

 

"Ezerniekos" ir jātur bēda arī par 56 lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāriem. Saimnieki spriež, ka šobrīd ar to pietiek gan ganībām, gan graudaugiem. Laukos esot brīvas zemes platības, bet grūti rast labu un iekoptu zemi.

 

"Ja būtu, kas saimniecībā strādā, tad varētu palielināt ne tikai lopu skaitu, bet arī zemes platību. Nevar pieņemt darbā cilvēku, kam nav atbildības pret uzticēto darbu. Diemžēl tā ir problēma, tāpēc saimniecībā strādājam abi," atzīst Nadežda.

 

Modernizēs lauksaimniecības tehniku

SIA "AG Ezernieki" iesnieguši projektu Eiropas fondu atbalstītajā programmā lauku saimniecības modernizācijai. Projekts ir apstiprināts. Tagad tikai jāņem bankas aizdevums, lai iegādātos jaunu traktoru un siena presi. Saimnieks rūpīgi izrēķinājis, ka tiks ar visu galā, lai gan tikai lopbarības sagatavošanai vien gadā tiekot tērēti aptuveni deviņi tūkstoši latu.

 

"Ja man ir pašam sava tehnika, tad šo summu varu atmaksāt bankai un pats plānot savu laiku, nevis būt atkarīgs no otras," uzskata Andris.

 

Savulaik viņš atbildējis arī par saimniecības grāmatvedību, bet šodien izmanto grāmatveža pakalpojumus, jo, kā pats smejas, valdība visu esot "salikusi pa plauktiem", neļaujot pašam neko darīt, tāpēc atliekot tikai izpildīt norādes.

 

"Ārzemēs zemnieks pat apgaismes spuldzi pats neskrūvē. Mēs jau vēl daudz ko darām paši," smejas Andris. Nadežda papildina, ka viss, kas "Ezerniekos" šobrīd redzams, ir pamazām sarūpēts.

 

"Sākām visu no nulles. Reizē ar darbu arī trīs bērnus izaudzinājām. Visiem augstākā izglītība, bet, vai kāds nāks uz laukiem, kas to lai zina. Dēli strādā Anglijā. Latvijai viņu darbs nav vajadzīgs," Nadežda ir norūpējusies. "Druvienā lielākoties ir palikuši vecāka gadagājuma cilvēki. Jaunie ir ārzemēs. Anglijā Liverpūlē otru Druvienu var atklāt, jo tur mūsu jaunieši visi vienā pilsētā strādā," piebilst Andris.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

tikai

Nepiekritu teiktajam ka "Ārzemēs zemnieks pat apgaismes spuldzi pats neskrūvē."
Ta nu gan nav!

pirms 9 gadiem, 2011.03.14 06:16

druviena

šo rakstu vajadzētu izlasīt mūsu ''100 gudrajiem'', kā arī novada gudrajiem. Kurp mēs ejam????

pirms 9 gadiem, 2011.03.13 17:45

Andris ir viens kārtīgs vīrs. lai vairāk tādu būtu!

pirms 9 gadiem, 2011.03.13 17:36

Vietējās ziņas