Gatavi pārdzīvot krīzi

Ruta Brekte: "Triju gadu laikā, maksājot par pakalpojumiem, "atdodam" vienu jaunu traktoru."
Lejasciemieši Ruta un Guntis Brektes pagājušā gada septembrī nodibinājuši vienas personas SIA "GB Kalnāji". Šogad viņi darbosies gan kā SIA, gan kā piemājas saimniecība, jo ir bioloģiskie zemnieki un piecus gadus nevar mainīt saimniecības statusu.

Atvieglo saimniekošanu Pirms trīs gadiem saimnieki nolēmuši audzēt zīdītājgovis. Kaimiņi piedāvājuši iegādāties "Šarole" šķirnes govis. Šobrīd "Kalnājos" ir 17 zīdītājgovis un 10 teles, kurām jānāk slaucamām. Ir arī lecināmas teles, kā arī nobarojamie un atšķirtie lopi. Kopā 57.

 

"Ar vīru neesam jauni, tāpēc domājam, kā atvieglot saimniekošanu. Pie mājas uzcēlām šķūni, nopirkām barotavas. Ar laiku šķūnis un kūts lopiem kļuva par šauru, tāpēc sākām interesēties par iespējām jaunai novietnei. Kaimiņos bija kopš kolhoza laika pamesta kūts ar izsistiem logiem un šķūnis, ko jau izmantojām. Vienojāmies ar kūts īpašnieku, ka ēku izmantosim. Aiztaisījām logus, vēl šo to pieremontējām un daļu lopu pārdzinām uz jauno mājvietu, ierīkojām barotavas. Pārliecinājāmies, ka šajā vietā lopi jūtas kā paradīzē," stāsta R.Brekte.

 

Saimniecībā viņa strādā kopā ar vīru.

 

"Guntim vasaras ir ļoti smagas, jo viņš viens cīnās ar zāles pļauju, siena un skābsiena sagādi. Pagājušajā vasarā sarullējām apmēram 330 rulonus. Pašiem nav rulonu preses, tāpēc izmantojam citu pakalpojumus. Trijos gados maksājot par pakalpojumiem, "atdodam" vienu jaunu traktoru. Ielabojam nomātās platības, kurās gadiem ilgi ir pļauta tikai zāle. Rudenī apmēram 15 hektārus uzarām. Divu līdz trīs hektāru platībā audzējam graudus, kurus izbarojam lopiem, 0,5 hektāru platībā aug kartupeļi pašu vajadzībām un cūkām. Kopā ar nomas zemi mums ir 105 hektāri," stāsta R.Brekte.

 

Nelien parādos

"Kalnājiem" ir neliels kredīts, bet tas neliek uztraukties, jo ir vienošanās ar banku, ka kredīta pamatsummas atmaksa būs vienreiz gadā, kad būs saņemtas valsts subsīdijas. Saimniecībā šobrīd ir viena tehnikas vienība - nolietojies traktors, pļaujmašīna, sējmašīna, vālotājs, vagotājs, ecēšas. Par jaunu lauksaimniecības tehnikas iegādi varēšot domāt apmēram pēc trīs gadiem.

 

"Vajadzētu otru traktoru un otru vīrieša cilvēku, kurš varētu palīdzēt. Dēls iespēju robežās palīdz, bet viņam ir savs darbs," sūrojas Guntis.

 

"Gatavotu jaunus projektus un līstu iekšā parādu valgā, pagaidām negribam, jo ir jābūt garantam, ka kredītu atmaksāsi. Tie nebūs simts vai pieci simti latu, bet daudz vairāk. Tas nozīmē, ka ir jārēķina ienākumi citādāk, bez apmēram 80 vai 90 zīdītājlopu skaita mēs nevaram ņemt kredītu, lai domātu par jaunu tehniku," prāto saimniece.

 

Peļņas avots

SIA "GB Kalnāji" peļņas avots ir atšķirto dzīvnieku tirgošana. Šogad dzimušas tikai teles, tajā skaitā tikai trīs bullēni, bet tas nozīmē, ka nav ko pārdot.

 

"Lopi labi nobarojas, un par vienu bullīti, kas vecāks nedaudz par gadu, var nopelnīt vairāk nekā četrus simtus latu. Dzīvniekus izkāvumam dodam SIA "Senlejas". Esmu piekasīga, jo pirms uzpircēju ierašanās ar mērlenti dzīvnieku nomēru pati un aptuveni izrēķinu, cik tas varētu maksāt. Gadā nododam no 25 līdz 30 lopiem, bet mēnesī pārdodam vidēji divus trīs jaunlopus. Ir gadījumi, kad mūsu aprēķini ar uzpircējiem nesakrīt. Daudzkārt sola piemaksāt, bet tas nenotiek. Esmu izrēķinājusi, ka gada beigās uz katru lopu zaudējam vidēji 30 latus, jo tad gaļas cena par katru kilogramu ir zemāka. Būtu labi, ja savu produkciju varētu pārdot bioloģiski, bet šai produkcijai piedāvātā cena ir vēl mazāka, arī nauda jāgaida ļoti ilgi. Pavasarī dažu lopus nodevām eksportam, bet naudu gaidījām trīs mēnešus," stāsta R.Brekte.

 

Nedrošs klients

Zemnieki daudzkārt domājuši, kā šī valsts ekonomiskā krīze konkrēti ietekmēs "Kalnājus".

 

"Būs mazliet lētāka degviela, dārgāk pirksim pārtiku, nobarosim vienu lieku cūku, burkāni, kartupeļi, bietes un cits izaug dārzā. Tas nozīmē, ka bez maizes nedzīvosim. Traģiskākais būs tad, ja netiks maksātas valsts subsīdijas, ka jau tagad kavējas, tāpēc neko iepriekš nevar plānot. Zemnieks tiek uzskatīts par nedrošu klientu gan bankai, gan zemes iznomātājiem, gan citiem. Ja saņemsim subsīdijas, kā arī būs Eiropas atbalsts bioloģiskās produkcijas ražotājiem, tad izdzīvosim, jo nekad neko dārgu neesam atļāvušies iegādāties. Ceru, ka pieaugs cena arī liellopu gaļai," prāto R.Brekte.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas