Gaujas krasta stiprināšanai Lejasciema pagastā nav būvprojekta 9

Jautājumu par Gaujas krasta stiprināšanu Lejasciemā atkal ir aktualizējis deputāts Intars Liepiņš. Viņš par to runāja Gulbenes novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē 21.oktobrī. Diskusija notika saistībā ar novada attīstības programmu laika posmam līdz 2024.gadam.

I. Liepiņš atgādināja, ka 2019.gadā pēc viņa iniciatīvas novada domē tika nolemts 15 000 eiro novirzīt Gaujas krasta stiprināšanai Lejasciemā. 2020.gada vasarā darbi tika sākti. “Vai tur vēl kaut ko darīs? Pēc mana vērtējuma, darbi nav izdarīti pietiekami kvalitatīvi, lai tiktu uzskatīts, ka šis Gaujas krasts ir stiprināts,” sacīja I.Liepiņš. 

Pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis paskaidroja – darbi ir bijuši veikti, bet nepietiekami. Viņš apstiprināja, ka viss iedalītais finansējums nav izmantots. Nav līdz šim izdevies atrast darbu izpildītāju, kurš par atlikušajiem 7000 eiro varētu turpināt krasta stiprināšanu. J.Barinskis stāstīja, ka ir sakrāti akmeņi no ēku demontāžas, lai pēc tam izmantotu šo materiālu iepriekš minētajam mērķim. Viņš arī uzsvēra, ka ar 15 000 eiro ir par maz, lai nostiprinātu Gaujas krastu konkrētajā vietā. “Pēc projektētāju aplēsēm, tie ir vismaz 60 000 eiro un uz augšu,” teica J.Barinskis. Taču būvprojekta krasta stiprināšanai nav. Tāds projekts vien izmaksātu 15 000 eiro vai vairāk, skaidroja J.Barinskis. Nav arī gūts apstiprinājums, vai ar tāda veida krasta stiprināšanu, kāda veikta līdz šim, var iegūt cerēto rezultātu. Varot būt tā, ka problēma pēc tam rodas upes tecējuma citā vietā.

Uz to I.Liepiņš teica – līdz 28.oktobra novada domes sēdei nosūtīs fotogrāfiju, kur Ērgļos ir izdevies sakārtot kādu krastu līdzīgā veidā.
Jau vēstīts – lai mazinātu valsts vietējās nozīmes autoceļa Lejasciems-Mālmuža noslīdēšanu, vietējā pašvaldība pagājušajā gadā bija uzsākusi darbus Gaujas upes brūkošā krasta nostiprināšanai. Aptuveni 20 metru garā posmā bija izveidots laukakmeņu krāvums vairāk nekā 100 kubikmetru apjomā. Lejasciemiete Valda Baltiņa, kuras 1907.gadā celtās “Gaujmalnieku” mājas atrodas brūkošā Gaujas krasta malā, “Dzirkstelei” toreiz atzina – no pašvaldības aktivitātēm viņas mājai situācija nav uzlabojusies. Viņa arī brīnījās, kāpēc tiek upē sagrūsti tikai akmeņi, ja bijusi runa arī par sietu izmantošanu.

Pievieno komentāru

Komentāri 9

...

Kamēr būs barans tikmēr te nekā nebūs uzbūvēta, jo tāda zagšana, korupcija ir tikai Gulbenē.

pirms mēneša, 2021.10.27 14:34

?

Kāda velna pēc par maniem nodokļiem būtu jāglābj kāda privātmāja? Ja gribi lepni dzīvot upes krastā, tad rēķinies ar iespējamajām sekām.

pirms mēneša, 2021.10.27 15:09

Xoxo

Kāda velna pēc? Ne Valdas kundze cēla šo māju tā vecāku māja paaudzēs. Tad kad māja tika celta Gauja nebija pat tuvu mājai, ja jūs nezināt ko kzime ka upe maiņa savu gultni tad labāk paklusējiet.

pirms mēneša, 2021.10.27 15:27

?

Bet kāpēc visam novadam jāglābj kaut kādas Valdas kundzes māja? Man neviens nemaina mājai jumtu vai vēl ko. Katram par savu īpašumu jārūpējas pašam.

pirms mēneša, 2021.10.27 17:11

Māris.

Vieglāk un lētāk māju nebūtu pārcelt tālāk no upes?

pirms mēneša, 2021.10.27 19:51

i

Pilnīgi piekrītu Barinska kungam kad mēģināt apturēt ūdens ietekmi uz krasa eroziju būs nesamērojami dārgi un efekts arī būs īslaicīgs, paskatieties uz pretējo upes krastu un parēķiniet cik miljonus m3 grunts tur upe jau ir aiznesusi. Kundzei protams jāpalīdz, bet domaju kad tikai ar jaunām mājām!

pirms mēneša, 2021.10.27 23:10

Paziņa

Vai vieglāk un lētāk nebūtu atjaunot veco upes gultni, kur upe tecēja, kad māja tika celta?

pirms mēneša, 2021.10.28 09:19

Arhitekts

Šajā gadījumā lētāk ir uzbūvēt jaunu māju....

pirms mēneša, 2021.10.29 19:55

Vietējās ziņas