Gulbenē smaragda, zelta, rubīna un sudrabkāzas kopīgi svin 18 ģimenes

Gulbenes kultūras centrā 5.aprīļa pēcpusdienā - svētku noskaņa. Pilsētas dzimtsarakstu nodaļas un pilsētas domes kopīgi organizētajās ģimeņu kāzu jubileju svinībās pulcējas ļaudis. Valda satraukums, ziedi, smaidi un mīlestība.

"Kā šodien jūtaties?" sagaidot pārus, jautā dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vita Elsiņa un mudina parakstīties Goda grāmatā. Uzmundrinoši smaida Goda vedēji - pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs ar dzīvesbiedri Valentīnu. Vēl tikai neliels brīdis, un tad jau skan Mendelsona kāzu maršs, kas sajaucas ar pasākuma viesu aplausiem. Zālē cits aiz cita nāk pāri, kas savas kopdzīves gadiem likuši mirdzēt smaragdā, zeltā, rubīnā un sudrabā. Nāk cilvēki, kuri 56, 50, 40 un 25 gadus gājuši viens otram pretī. Šovakar visi vārdi veltīti ģimenēm, kas spējušas cauri gadiem sadzīvot, mīlēt otru gan priekos un bēdās, gan slimībā un veselībā, spējuši stiprināt savu tuvāko cilvēku ar mīļiem vārdiem, darbiem un savu klātbūtni brīžos, kad tas ir visvairāk vajadzīgs.

 

Mūzikas akadēmijas maģistrantes Aiva Elsiņa un Guna Užane liek dziedāt flautām, dzeju skandē Edgars Ginevičs un goda brīdis klāt Juzefai un Arvīdam Purmaļiem - smaragda kāzu pārim, kas savu laulību reģistrējuši 1952.gada 10.maijā. "Daudz kas kopīgi ir pieredzēts un pārdzīvots, tāpēc nekad neesam lietojuši vārdus "tu", "es", bet vienmēr tikai "mēs". Vienmēr esam piedevuši otra kļūdas, viens otru cienījuši," saka Juzefa. Zelta kāzās godina piecus pārus. Interesanti, ka trīs pāri Gita un Olģerts Vosi, Jekaterina un Viktors Puhovi, Inta Aldone un Alfrēds Dailons Nicmaņi kāzas pirms pusgadsimta svinējuši decembrī, bet Vanda un Druvārs Kanaviņi, Inta un Jānis Lauki - maijā. Trīs pārus Zitu un Imantu Leimaņus, Irēnu un Ilgvaru Leišus, Airu un Jāni Ančus godina rubīna kāzās. Tie ir 40 kopdzīves gadi - apliecinājums tam, ka šie pāri vienmēr bijuši savu attiecību kopēji.

 

 

"Ziedoša ābele - tā ir laime un harmonija mīlestībā, košie āboli rudenī - gūtā dzīvesziņa, spēks, sekmes darbā, ābeles lielums un kuplums - labklājība un ilgs mūžs, bet starp ābeļziedu un ābolu laiku ir parsme noliekties, pasargāt un izaudzēt mazos āboltēnus, spēja saprast, piedot, mainīties," uzrunājot deviņus sudrabkāzu pārus, saka V.Elsiņa. Sakot 25 gadi, izklausās maz, sakot ceturtā daļa gadsimta - daudz, īpaši tad, kad blakām ir jau pieauguši bērni. Sudraba zvani skan Guntai un Zigmundam Šumakoviem, Janīnai un Valdim Kreviciem, Maldai un Imantam Ilgažiem, Inesei un Dzintāram Ziemeļiem, Natālijai un Aleksandram Rukiem, Mārītei un Ivanam Zatumanoviem, Judītei un Agnim Bikšēm, Ilzei un Jurim Viļumiem, Ingrīdai un Aivaram Melečiem. "Latvija var būt lepna, ka ir ģimenes, kas ģimeniskuma svētumu tur augstu godā!" apsveikuma telegrammā raksta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva. Zibsnī fotoaparātu zibspuldzes, puto šampanietis, skan tosti mīlestībai.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas