Gulbenes novadā atbalsta pieprasītāju kļūst vairāk 1

Šogad vērojama tendence pieaugt atbalsta pieprasītāju skaitam un izmaksāto summu apjomam. Šo apstākli ir ietekmējušas gan izmaiņas likumdošanā, gan sociālo darbinieku veiktais darbs, gan kopumā labvēlīgāki nosacījumi atbalsta sniegšanā.

Uz 30.jūniju Gulbenes novadā bija 666 trūcīgās personas un 38 maznodrošinātās personas. Par to “Dzirksteli” informē Gulbenes novada Sociālā dienesta Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Anita Beļajeva.

358 personas saņēmušas pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, kas kopumā veido 90 001,75 eiro. 219 personas saņēmušas dzīvokļa pabalstu, kas kopā ir 101 200 eiro. Pabalsts veselības aprūpei piešķirts 192 personām par kopējo summu 8266,63 eiro.  

A.Beļajeva skaidro, ka sociālā atbalsta sniegšanas pamatprincips ir sniegt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus, pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.

“Sociālais atbalsts Gulbenes novada iedzīvotājiem fokusēts divos virzienos – sociālās palīdzības sniegšana atbilstoši sociālajai situācijai un vajadzībām un nepieciešamo sociālo pakalpojumu nodrošināšana. Sociālā dienesta primārais uzdevums ir tādu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana, kuri nodrošina cilvēkam iespēju apmierināt pamatvajadzības – ēdienu, apģērbu, mājokli, obligāto izglītību, veselības aprūpi,” stāsta A.Beļajeva.

Katrā pašvaldībā sniegtā sociālā atbalsta klāsts atšķiras, to ietekmē gan pašvaldības iedzīvotāju vajadzības, gan pašvaldības finansiālās iespējas.

No 1.janvāra garantētā minimālā ienākuma pabalsta slieksnis ir 109 eiro. Ar 1.jūliju spēkā stājās jauni mājokļa pabalsta izskatīšanas un piešķiršanas nosacījumi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

A.Beļajeva skaidro, ka uz mājokļa pabalstu var pretendēt zemu ienākumu mājsaimniecības. Lai izvērtētu, vai mājokļa pabalsts varētu pienākties, sociālajā dienestā jāiesniedz ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu apliecinošie dokumenti – rēķini par īri, komunālajiem pakalpojumiem, elektroenerģiju, apkuri, gāzi un tamlīdzīgi, pie izdevumiem tiek ieskaitīti arī izdevumi par interneta lietošanu, izdevumi par telefonu, atkritumu izvešanu, ūdensskaitītāju verifikāciju un citi. Visiem nosauktajiem mājokļa lietošanas izdevumiem ir noteiktas normas, piemēram, ja mājsaimniecībā dzīvo viena persona, tad tai īrējamās platības norma noteikta 32 kvadrātmetri, bet katram nākamajam ģimenes loceklim 18 kvadrātmetri. Savukārt īres maksas maksimālais tarifs par kvadrātmetru noteikts 5 eiro, bet ne vairāk kā norādīts rēķinā. Norma noteikta katrai pozīcijai.

“Mājokļa pabalstu aprēķina pēc noteiktas formulas. Jāpiebilst, ka mājoklim jābūt īrētam (īres līgums) vai pabalsta pieprasītāja īpašumā vai valdījumā. Pie tam pabalsts var tikt pārskaitīts uz pakalpojuma sniedzēja kontu kredītiestādē, bet par kurināmo pabalstu var izmaksāt gan pabalsta pieprasītāja kontā, gan piegādātāja kontā, ja izrakstīts rēķins. Iedzīvotāji vienmēr var vērsties pie sociālajiem darbiniekiem, lai saņemtu nepieciešamo informāciju,” norāda A.Beļajeva.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Vietējās ziņas