Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gulbenes novadā nav oficiālu peldvietu, tomēr plāno pārbaudīt ūdens kvalitāti

Latvijā oficiāli peldsezona sākas 15.maijā un katru gadu ilgst četrus mēnešus - līdz 15.septembrim. Gulbenes novadā nav nevienas oficiālas peldvietas, bet ir ļoti iecienītas peldvietas, kurās karstajās vasaras dienās peldētāji meklē veldzi. Bet vai tajās tiek veikta ūdens kvalitātes pārbaude?

Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vecākā speciāliste vides veselības jautājumos Daina Sudraba-Livčāne “Dzirkstelei” stāsta, ka pašvaldībām un peldvietu īpašniekiem, kuru teritorijā esošajās peldvietās ūdens kvalitātes pārbaudes netiek veiktas par valsts budžeta līdzekļiem, ir iespēja nodrošināt peldūdens kvalitātes novērtējumu par saviem līdzekļiem. Tādā gadījumā pašvaldībām, kuras par saviem līdzekļiem nodrošina neoficiālo peldvietu ūdens analīzes, ir iespēja saņemt no inspekcijas šo analīžu rezultātu novērtējumu bez maksas. Inspekcija gan oficiālo, gan neoficiālo peldvietu ūdens analīžu rezultātus atspoguļo savā tīmekļvietnē. Tāpat inspekcija informē pašvaldības par rīcību ūdens piesārņojuma un zilaļģu masveida savairošanās gadījumos.
“Gulbenes novada pašvaldība ir interesējusies par iespējām pārbaudīt peldvietu ūdens kvalitāti iedzīvotāju iecienītajās peldvietās 2020.gada peldsezonā, taču šobrīd inspekcijas rīcībā vēl nav saņemti testēšanas rezultāti par Gulbenes novada peldvietām. Ņemot vērā, ka peldsezona ir tikko sākusies, iespējams, laboratoriskie izmeklējumi tiks veikti vēlāk,” stāsta D.Sudraba-Livčāne.
Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļā “Dzirkstele” noskaidroja, ka interese no pašvaldības puses patiešām ir un Veselības inspekcija aicina to darīt. Pašlaik tiek apzinātas cilvēku iecienītākās peldvietas pagastos, un tiks izvērtēts, kurās vietās tiešām būtu jāpārbauda ūdens kvalitāte. Tas viss tiek veikts ne jau tāpēc, ka esot bažas par kādu ūdenstilpi, bet tiek veikts piesardzības nolūkos, rūpējoties par sava novada iedzīvotājiem. Savukārt lielajos publiskajos ezeros ūdens kvalitāte ir vērtēta, arī no bioloģiskā viedokļa, un bažu par piesārņojumu neesot.

D.Sudraba-Livčāne norāda - lielākajā daļā neoficiālo peldvietu nekādi uzraudzības pasākumi netiek veikti, tāpēc, dodoties peldēties vietās, kurās peldūdens kontrole nenotiek, jāpievērš uzmanība, vai peldvietas tuvumā neatrodas objekti, kas var ietekmēt peldūdens kvalitāti - celtniecības objekti, notekūdens caurules, kanalizācijas akas, ganības.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis arī uzsver, ka, piemēram, Ludza, Ušura, Virānes, Sudala ezeros un citos neparādās piesārņojuma problēma vai bioloģisko notekūdeņu nokļūšana, lai būtu jāsatraucas, ka tur kāds iet peldēties. “Cilvēki dodas peldēties dažādās vietās. Daukstu pagastā ir izrakts dīķis, Stāķu dīķis ir sakopts un labiekārtots - nav aizdomu par sliktu ūdens kvalitāti. Katrs vizuāli novērtē, vai tuvumā ir iespējami kaut kādi piesārņojumi,” saka A.Caunītis.
Bērni bieži vien veldzēties dodas arī uz Gulbenes strūklakām. Ja pilsētas skvērā tas tik bieži nenotiek, tad Gulbīšu parkā bērni iekāpj vai ielec pat iekšā strūklakas baseinā un kārtīgi izplunčājas. Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards atgādina, ka strūklaka nav domāta, lai tur plunčātos. Gulbīšu parkā strūklaka tikko bija aizdambējusies, jo bērni mēdz tur mest iekšā zāli, tāpēc sūkņi ir pilni ar to. “Tas ir pilsētvides elements, kurā iekšā nav jākāpj. Ja ir 30 grādu karstums, cilvēciski var saprast, ja kāds bērns atveldzējas, bet vispār tur nav jākāpj,” norāda M.Didrihsons-Linards.
D.Sudraba-Livčāne aicina peldētājus pievērst uzmanību netipiskai ūdens krāsai, noturīgām putām, peldošiem un citiem atkritumiem, zilaļģēm. Ja peldvietā novērojama kāda no minētajām pazīmēm, labāk nepeldēties. Peldoties jāizvairās no ūdens norīšanas. Tāpat, izvēloties peldvietu, svarīgi to izvērtēt no drošības viedokļa – kāds ir tās reljefs, vai tajā nav bedru, bīstamu straumju, atvaru un akmeņu, kas var būt traumu iemesls.

Veselības inspekcija informē, ka pēdējo gadu laikā ir bijuši gadījumi, kad cilvēki, apmeklējot peldvietas, saskaras ar veselības problēmām – ādas alerģisku reakciju, kas rodas pēc peldes ūdenskrātuvēs, kurās ūdens mikrobioloģiskā kvalitāte ir laba un, vizuāli novērtējot, nav manāmas nekādas piesārņojuma pazīmes, tajā skaitā nav novērojamas arī zilaļģu savairošanās pazīmes.
Ja ūdenskrātuvē, kura tiek izmantota peldēšanai, ūdens plūsma ir lēna vai ūdens ir stāvošs - karjeri, ezeri, kā arī tad, ja tajā ir novērota ūdensputnu vai ūdens zīdītāju klātbūtne, ir iespējama mikroskopisko parazītu klātbūtne, kas cilvēkiem ar jutīgāku ādu var izraisīt ādas alerģiju ar nosaukumu “peldētāju nieze”. Tā vasaras mēnešos ir samērā izplatīta visā pasaulē un līdz ar klimata pārmaiņām izplatās arī mūsu ģeogrāfiskajā zonā.
“Peldētāju niezi” izraisa reakcija uz noteiktiem mikroskopiskiem parazitāro tārpu kāpuriem, kas savā attīstībā inficē putnus, ūdens zīdītājus un pēc tam gliemežus. Kāpuri, kas izdalās no gliemežiem, var radīt minētās alerģiskās parādības jutīgiem cilvēkiem. Kāpuri nevar iekļūt cilvēku organismā un īsā laikā aiziet bojā. Vairumā gadījumu, ja ir konstatēta “peldētāju nieze”, simptomus var mazināt jebkurš pretalerģijas preparāts vai ādu nomierinošs losjons, tomēr, ja simptomi nemazinās, noteikti nepieciešama ārsta konsultācija.
Arī SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” pediatre Sigita Drubiņa sarunā ar “Dzirksteli” vērš uzmanību uz to, ka jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta, ja pēc peldes parādās nieze, izsitumi un cilvēks pats netiek galā. Viņa piebilst, ka ar ūdeni izplatās arī enterovīrusi. Inficēšanās ir iespējama peldēšanās laikā ūdenskrātuvēs, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un fekālo piesārņojumu. 

Uzziņai
Gulbenes novada publiskie ūdeņi: ezeri: Ādmiņa, Kalmodu, Lielais Virānes, Ludza, Sudals, Ušurs un upes: Gauja (posmā Lizuma pagastā un Lejasciema pagastā posmā no Tirzas ietekas) un Pededze (Litenes pagastā; posmā no Alūksnes upes ietekas līdz ietekai Aiviekstē). Peldētājiem iecienīts ir Stāmerienas ezers, kurš ir privāts, zeme zem tā pieder vairākiem īpašniekiem, tajā skaitā arī pašvaldībai.
Avots: Gulbenes novada pašvaldība

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas