Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gulbenes novada seniori piedalās konferencē Alūksnē 1

Alūksnes kultūras centrā 9.septembrī notika Latvijas Pensionāru federācijas Vidzemes reģionā ietilpstošo pensionāru apvienību pārstāvju konference, veltīta aktuālākajiem jautājumiem “Aktīvs seniors Latvijā - problēmas vai ieguvums” un “Kas nepieciešams senioram cilvēkcienīgām vecumdienām”, kuru Latvijas Pensionāru federācijas uzdevumā ar Alūksnes novada pašvaldības atbalstu organizēja Vidzemes reģiona pensionāru apvienību koordinatore un Gulbenes novada pensionāru biedrības “Atspulgs-5” valdes priekšsēdētāja Anna Ināra Vīgante. Konferenci ar kultūrvēsturisku skanējumu ievadīja senioru satikšanās Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kas notika vietējās ērģelnieces Agritas Kalniņas mūzikas pavadībā. To atklāja A.I.Vīgante. Ne tikai klātesošajiem, bet arī visas Latvijas pensionāriem laba vēlējumus, atklājot konferenci, izteica arī Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētājs Arturs Dukulis un Alūksnes novada pensionāru biedrības priekšsēdētāja Astrīda Bētere. Ņemot vērā, ka šajā dienā uzsākās pirmās daudzpusējas sarunas par nākamā gada budžetu, kurās savs vārds bija sakāms arī Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājai Aijai Barčai, tad federācijas valdi pārstāvēja viņas vietniece Dzintra Žilde, kura izteica arī savus vēlējumus un vērtējumus.

Uzmundrinošus sveicienus senioriem nodeva arī Alūksnes pilsētas un Alūksnes kultūras centra kolektīvi: Alūksnes sākumskolas 2.klases ansamblis, Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības “Sudrabs” vokālais ansamblis, Lindas un Danas Berkuļu koklētāju duets, Alūksnes kultūras centra deju grupa “Sudraba pavediens” un vecākās paaudzes deju kolektīvas “Vēlreiz”.

Konferences radošo daļu ar lekciju “Mums galvenais nav pašvaldības budžets un nodokļu iekasēšana. Mums galvenais ir, ka iedzīvotājs savās mājās var dzīvot drošībā" uzsāka Latvijas Republikas tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš skaidroja ministrijas izstrādātā jaunā kadastrālā pārvērtējuma vajadzību, pamatojumu un iespējamos ieguvumus. Tika runāts arī par jaunā nekustamā īpašuma nodokļa izstrādi, bet diemžēl viss izteiktais bija tendēts uz vienu – Jaunās konservatīvās partijas (JKP) iniciatīvu slavināšanu, citu pozīcijas partiju pārstāvju darba noniecināšanu un pat nepatikas izrādīšanu pret opozīcijas partiju pārstāvjiem. Ņemot vērā, ka uz konferenci no Rīgas bija ieradusies arī JKP pārstāve, kura turpināja ministra uzsākto kursu, visiem konferences dalībniekiem tika izdalīti materiāli ar JKP vēlēšanu programmas daļu, kas veltīta pensionāru dzīves līmenim, tad to visu varēja vairāk vērtēt kā JKP priekšvēlēšanu kampaņu. Tā kā viss dzirdētais jau vairākkārt bija izskanējis masu medijos, atreferēt kārtējo reizi nav nozīmes, bet, manā skatījumā, pats interesantākais bija ministra izteiktais jauns populisma tulkojums - melīgie un neizpildāmie solījumi ir jāuzskata tikai par partijas problēmas redzējumu un piedāvājumiem citām partijām, valdībai, Saeimai.

Tā kā visvairāk ar pensionāru problēmām valsts izpildvaras līmenī būtu jāsaskaras Labklājības ministrijai (LM), tad ļoti gaidīta bija labklājības ministre Ramona Petraviča, kura jau iepriekšminētās budžeta apspriešanas uzsākšanas dēļ neieradās, bet, runājot par sociālās drošības sistēmas pilnveidiu Latvijā un LM piedāvājumu vistrūcīgāko cilvēku atbalstam, pie konferences dalībniekiem vērsās LM valsts sekretāra vietniece Ina Muižniece. Lielākā daļa no teiktā jau arī iepriekš ir izskanējusi masu medijos, kurā par galveno var atzīmēt pensiju indeksācijas saglabāšanu, taču bija arī jaunas vēsmas – izsmeļošs skaidrojums par jauniem kritērijiem LM piedāvātajiem vecuma pensijas un invaliditātes pensijas bāzei (attiecīgi 163 eiro ). Skumīgi gan, ka pie šāda varējuma LM nonākusi pēc Satversmes tiesas spriedumiem, kuri nav pārsūdzami. Sīki tika atspoguļota LM sadarbība ar citām organizācijām, it sevišķi pašvaldībām, pie garantētā minimālā ienākuma sliekšņa, trūcīgo un maznodrošināto statusa noteikšanas kritēriju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta kritēriju, patēriņa groza kritēriju izstrādes. Runājot par patēriņa grozu, I.Muižniece tomēr uzsvēra, ka tas tiks izstrādāts jau tuvākajā laikā, taču tā kritērijiem būs tikai rekomendējošs raksturs un tie netiks ņemti vērā pie iepriekšējā teikumā minēto jautājumu risinājuma.

Nebija brīnums arī, ka I.Muižniecei bija jāuzklausa daudz jautājumu. Savas kompetences ietvaros atbildes arī tika sniegtas, taču diemžēl pagaidām nekādu reālu risinājumu LM neredz tādos jautājumos kā par piemaksām par darbu kaitīgos apstākļos visiem pensionāriem par visu šādos apstākļos nostrādāto laika posmu, par šo piemaksu izlīdzināšanu, par nodokļu piedziņu pilnā apmērā no algas strādājošiem pensionāriem un daļēju no pensijas. Svarīgs bija jautājums par to, kāpēc pensionāram ir jābūt lūdzējam visās iestādēs, ja jautājums skar kaut kādu palīdzību – ar likumu noteiktu pensiju pārrēķinu, bet atbilde šokēja visus – iestāde jau nevar zināt, vai pensionāri vēloties tādu pabalstu, vai vēlas pensijas palielinājumu, šī vēlme esot jāizrāda atsevišķi!

Taču pēc būtības šī tikšanās bija pietiekami atklāta, izglītojoša un arī emocionāli pozitīva.

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis runāja par Satversmes 11.panta “Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu” izpildi, kas izpaužas medicīnisko pakalpojumu pieejamībā un pilnveidē, un par to, vai Latvijā ir piemērota aprūpes sistēma.

Pie apstākļiem, kad I.Dūrītis ir ne tikai VM parlamentārais sekretārs, bet arī Saeimas deputāts un Saeimas Sociālo lietu komisijas loceklis, viņš apspriežamajā jautājuma izskatījās visprofesionālākais no visiem valsts izpildvaras pārstāvjiem. Viņa skaidrojums aptvēra gan veselības aprūpes minimumu, gan obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas problēmas, gan rindu veidošanos un nokļūšanu pie speciālistiem. Arī uz jautājumiem, no kuriem par svarīgākajiem varētu atzīmēt atvieglojumu ieviešanu pensionāriem tikai no 65 gadu vecuma, pārējos ignorējot, par uzlabojumiem paliatīvajā aprūpē, tās paplašināšanu, par eitanāzijas ieviešanas iespējām, I.Dūrītis centās atbildēt pietiekami izsmeļoši, skaidrojot esošo stāvokli un tuvākās perspektīvas, taču atzinums bija viens – tuvākajā laikā šie jautājumi atrisināti netiks.

Materiāli, kas tika izmantoti ministriju pārstāvju uzstāšanās laikā, tika iesniegti arī Latvijas Pensionāru federācijai un ar tiem būs iespēja iepazīties federācijas laikrakstā “Latvijas Pensionārs”.

Patīkami bija dzirdēt, ka pensionāri ir aktīvi, vēršas ar jautājumiem (pie kam no Gulbenes novada pensionāriem jautājumi bija visiem valsts varas pārstāvjiem un vairāki), iesniedz savu redzējumu arī rakstiski, kā arī jau pēc uzaicināto viesu aizbraukšanas turpina diskusijas. Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājas vietniecei Dzintrai Žildei ievadot šo diskusiju ar savu rezumējumu par notikušajām aktivitātēm, konferences noslēguma daļā tika apspriesta un pieņemta rezolūcija ar sešiem punktiem, kura arī ir redzama gan federācijas mājaslapā, gan būs laikrakstā “Latvijas Pensionārs”, no kuriem gribas atzīmēt divus: pieprasīt Saeimai un valdībai neaizmirst solīto un turpināt risināt atvieglojumus cilvēkiem, kas strādājuši un strādā īpaši smagos un veselībai kaitīgos darbos; noteikt iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza apmēru pensionāriem, ko var pielietot kā alternatīvu rādītāju, nosakot minimālās pensijas aprēķina bāzes vērtību, kas, iespējams, nodrošinās minimālās pensijas atbilstību minimālās iztikas vajadzību nodrošināšanai šai mērķa grupai.

Sevišķa pateicība no federācijas puses tika izteikta A.Dukulim un Alojas novada pašvaldības vadītājam Valdim Bārdam, kuri visu konferences laiku atradās kopā ar saviem novada senioriem, aktīvi iesaistījās diskusijās un ar jautājumiem izrādīja interesi par pensionāru problēmu iespējamo risinājumu. Nenoliedzam arī citu novadu pašvaldību pozitīvo attieksmi pret senioriem, kaut vai piešķirot transportu šīs konferences apmeklējumam, tomēr minēto novadu vadītāju rīcība liecina par sevišķu cieņas izrādīšanu saviem novada ļaudīm.

Protams, kā jau tas pieņemts kopš seniem laikiem, ja radošais darbs sākas ar kultūras programmu, tad ar tādu arī tam jābeidzas. Šoreiz konferences dalībniekiem pēc darba dienas bija izvēle, vai iepazīties ar Alūksnes dabu, skaistumu un lepnumu no ūdens puses, dodoties izbraukumā pa Alūksnes ezeru vai nu ar kuģīti, vai ar plostu, vai iepazīt Alūksni pa sauszemi, apceļojot Alūksnes interesantākās un skatāmākās vietas ar autobusu. Kā bija redzams pēc cilvēku kustības vienā vai otrā virzienā, tad konferences dalībnieki šādas iespējas arī izmantoja.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

LV Skolnieciņš LV

Skolnieciņš mūsu parastajiem pensionāriem no proleteriāta vidus var teikt tikai vienu:" Ak, nabadzība, nabadzība, iepūt man, manai valstij arī gan!!!". Uz biezajiem pensionāriem no valdošās kliķes mani vārdi neatiecas. Biezajiem nerūp melnstrādnieku problēmas! Ar skaudību, Skolnieciņš (Skauģu Skauģis) [Vislatvijas Skaudības Dievība] ©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-)

pirms 9 dienām, 2020.09.19 18:45

Vietējās ziņas