Gulbenes novadu par dzīvesvietu izvēlējušies 35 reemigranti (labots) 5

Pagājušajā gadā ar reemigrācijas koordinatores Vidzemes plānošanas reģionā atbalstu Vidzemi par savu turpmāko dzīvesvietu izvēlējās 160 cilvēki. Līdzīgi kā citus gadus, arī pagājušajā gadā par mājvietu turpmākajai dzīvei remigranti visbiežāk izvēlējās Valmieru, Cēsu un Gulbenes novadus. Par to informē sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Zane Kaķe.

2020.gadā Vidzemes koordinatore sagatavoja 442 personalizētus piedāvājumus tiem, kuri interesējas par atgriešanos Latvijā, Vidzemē. Potenciālo reemigrantu lielākā interese par dzīvi Vidzemē bija no janvāra līdz martam, kad tika sagatavoti 116 personalizēti piedāvājumi, un tad no jūlija līdz septembrim, kad tika izveidoti 146 piedāvājumi. Daudzi apsvēra iespēju atgriezties Latvijā tieši pēc pirmā koronavīrusa viļņa un to ierobežojošajiem pasākumiem.

Populārākās remigrantu atgriešanās vietas arī 2020. gadā ir tās pašas, kuras cilvēki izvēlējušies jau kopš 2018. gada, kad darbu uzsāka reģionālie reemigrācijas koordinatori. Tā ir Valmiera, kur kopējais atgriezušos skaits no 2018. gada – 97 cilvēki, tai seko Cēsu novads - 53 cilvēki, tad Gulbenes novads - 35 cilvēki. Tāpat aizbraucēji atgriežoties izvēlas dzīvot Alūksnes, Amatas, Madonas, Priekuļu, Pārgaujas, Smiltenes un Valkas novados.

Biežākās ārvalstu mītnes zemes, no kurienes atgriezās reemigranti vai izrādīja interesi par atgriešanos, ar lielu pārsvaru bija Lielbritānija – 53 %, tad sekoja Īrija, Norvēģija un Vācija. Reemigranti savās pagaidu mītnes zemēs bija pavadījuši vidēji 10-20 gadus. Aktīvāk, bet ne ar pārāk lielu pārsvaru, par atgriešanos domāja sievietes – 58 %. Potenciālie reemigranti interesējās par jautājumiem, kas skar gan pašu, gan ģimenes, gan radinieku iespējas atgriezties Latvijā.

Vidzemes reemigrācijas kordinatore visbiežāk sniedza informatīvu atbalstu par nodarbinātību, pārkvalificēšanās iespējām, izglītības nodrošinājumu bērniem, latviešu valodas apguvi, sociālajām garantijām (bezdarbnieka pabalsta saņemšanu, veselības aprūpi, ģimenes pabalstiem), mājokļa atrašanu un kreditēšanas iespējām, saimnieciskās darbības uzsākšanu, kā arī dažādiem sadzīves jautājumiem (auto reģistrēšanu, sakariem, drošības jautājumu, dzīves izmaksām Latvijā, uzturlīdzekļu piedziņa u.c.), nepilsoņu integrāciju, iespējām saņemt psiholoģisko atbalstu un citiem jautājumiem.

2020. gadā sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatību pasaulē un Latvijā daudz jautājumu bija par ceļošanas un atgriešanās iespējām un nosacījumiem pie mums ārkārtējās situācijas laikā, kad slēgtas robežas un atcelti avioreisi, kā arī par pašizolācijas ievērošanu, “Covidpass” un citiem jautājumiem, kas saistīti ar dzīves paradumu maiņu pandēmijas ierobežošanas dēļ.

Reemigrācijas koordinatore Vidzemē Ija Groza secina: "Reemigrācijas process, kaut arī šķiet nemanāms, notiek. Cilvēki ārkārtējos apstākļos augsti vērtē dzimtās mājas izjūtu un savu tuvinieku atbalstu, atrašanos drošībā un daudzveidīgās iespējas Latvijā. Viņi atzīst reemigrācijas koordinatora, kurš sniedz informatīvu, psiholoģisku un koordinējošu atbalstu, lielo lomu."

Pievieno komentāru

Komentāri 5

Jānis

Man kaut kā tā matemātika klibo - 97(Valmiera) +53 (Cēsu novads) +35 (Gulbenes novads)=180 + Alūksnes, Amatas, Madonas, Priekuļu, Pārgaujas, Smiltenes un Valkas novadi. Bet atgriezās tikai 160! Vai kārtējā "makaronu kāršana uz ausīm"?

pirms mēneša, 2021.02.02 14:35

Līga

Klibo ne tikai matemātika, bet arī gramatika. Vārdā remigrācija - gan 1, gan 2, un pat 3 e burti...

pirms mēneša, 2021.02.03 09:23

"Dzirkstele"

Latviešu valodas vārdnīca skaidro, ka
remigrācija - ir nevēlams vārds.
Pareizi ir: reemigrācija - emigranta atgriešanās dzimtenē.
Tiesa, 3 burtu ir par daudz :)
Matemātikā bija kļūdījies Vidzemes plānošanas reģions.

pirms mēneša, 2021.02.04 10:55

Ilze

Kļūdas ir visur, it sevišķi interneta portālos.

pirms mēneša, 2021.02.03 13:59

Es

Un ar ko viņi šeit nodarbosies? Gaidīs pabalstus?

pirms mēneša, 2021.02.04 09:56

Vietējās ziņas