Iznākot no cietuma, jauna bezizeja 3

Novembrī apritēs gads, kopš 31 gadu vecais A. pēc pusotra ieslodzījumā pavadītā gada ir atgriezies mājās - savā deklarētajā dzīvesvietā Līgo pagastā, kur pašvaldība iedalījusi dzīvokli. Šajā laikā viņam tā arī nav izdevies atrast pastāvīgu darbavietu, kas būtu tuvu mājām vai vismaz tādā attālumā, lai ikdienā varētu mērot ceļu no mājām uz darbu un atpakaļ par saprātīgu cenu.

"Man darba stāža nav. Pēc profesijas esmu autoatslēdznieks, bet, kamēr biju Valmieras cietumā, kvalifikāciju paaugstināt nebija iespēju. Tagad mani ierobežo līdzekļu trūkums. Profesijā strādāt vairs nevaru, jo pietrūkst zināšanu. Tagad visas automašīnas ir aprīkotas ar elektroniku, kuru es nepārzinu. Pagaidām man ir tikai garantētais minimālais ienākums (GMI) - 27 latiem mēnesī -, ko man izmaksā pagasta padomē. Esmu pateicīgs pašvaldībai par pretimnākšanu, taču uzskatu, ka sociālās palīdzības sistēma valstī klibo. Pamēģiniet iztikt ar 27 latiem mēnesī," saka puisis. Turklāt var pienākt diena, kad viņam GMI vairs nemaksās.

 

Uzticas tikai pagasta vadītājam

A. saka, ka Valsts probācijas dienestā pēc padoma iet atturas. Sāpot tas, ka dienests sniedzis tiesai par viņa personību raksturojumu, kurā nav bijis nekā pozitīva, bet tikai viss negatīvais. Turklāt, sadarbība ar šo dienestu iespējama vienīgi saskaņā ar parakstītu līgumu, kas savukārt nosaka klientam dažādas prasības. Piemēram, apmeklēt dienestu trīs reizes nedēļā, bet A. uzskata, ka viņa materiālajā stāvoklī tas nav iespējams. Turklāt dienests viņam nevarot palīdzēt praktiski - kaut vai savas kvalifikācijas paaugstināšanā.

 

Valsts probācijas dienesta Gulbenes teritoriālās struktūrvienības vadītājs Jānis Svikša "Dzirkstelei" saka, ka pēc materiālās palīdzības šis cilvēks var vērsties vienīgi pašvaldībā, kurā dzīvo. Dienests var sniegt tikai padomu, bet finansiālu palīdzību nenodrošina.

 

"Viņa tuvākajam palīgam jābūt pagasta sociālajam darbiniekam," saka J.Svikša.

 

"Dzirkstele" noskaidroja, ka Līgo pagastā nav sociālā darbinieka un nekad nav bijis, jo Latvijā likums nosaka nodrošināt vienu sociālo darbinieku 1000 iedzīvotājiem. Līgo pagastā to ir mazāk. Tāpēc sociālā darbinieka funkcijas veic pagasta padomes priekšsēdētājs Uldis Doņuks. Viņš arī ir vienīgais cilvēks, kuram A. uzticas, kuram prasa padomu. Viņam ir bijusi smagā bērnība, uzaudzis bērnunamā. "Cilvēku, uz kuru vari paļauties, ir grūti atrast. Tāpat kā grūti atrast darbu," atzīst viņš, jo jutis: ļaudis vairās no puiša, kas iznācis no cietuma.

 

Kāpēc nevar atrast darbu?

Ir negatīva pieredze, meklējot un īslaicīgi arī atrodot darbu. Puisis strādājis gaterī Stradu pagastā, sastiepis muguru, paņēmis zilo lapu, bet tas sadusmojis darba devēju. Nācies atvadīties. Gājis arī uz vienīgo pagasta gateri pieteikties darbā. Neviens negribot ņemt darbā bijušo cietumnieku. Pat runāt negribot. Tā esot gan laukos, gan Gulbenē un arī Rīgā. Turklāt autobusa biļetes kļūst arvien dārgākas. A. Bilst, ka viņam neiespējami izbraukāt pat no Līgo līdz Gulbenei un atpakaļ. Tie ir tikai nieka 20 kilometru. Varētu jau arī iet kājām. Bet cik ilgi cilvēks tā var izturēt? "Rokas nolaižas," saka puisis.

 

J.Svikša saka, ka darba meklēšana ir katra paša rokās. "Viņa vietā neviens darbu nemeklēs," bijušā ieslodzītā situāciju komentē amatpersona. Arī U.Doņuks piebilst, ka puisim jāsaskata arī vaina sevī, nevis tikai citos.

 

Baidās no nākotnes

Viņš negrib atgriezties nebrīvē, kur jau bijis vairākas reizes par sīkām zādzībām. Pēdējo reizi - par mobilo tālruni. Taču viņš neredz arī iespēju kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli, dzīvojot brīvībā. Rudenī viņš gājis palīgos lauku darbos. Tā nopelnījis kādu latu un sarūpējis sev kartupeļus ziemai, malku apkurei. Pirms pāris dienām A. devies palīgā labot jumtu. Par darbu maksāts, cienājot ar degvīnu un alu.

 

"Pamodos, priekšā atkal degvīns un alus. Tā jau var galīgi aiziet pa burbuli," saka viņš.

 

Puisis atzīst, ka baidās no bezizejas nodzerties. Ziemā talcinieki nebūs pieprasīti. Nebūs iespēju piepelnīties. Bet cigaretēs vien puisis mēnesī iztērē aptuveni septiņus latus.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Tante

Nu ir gan laiki,sūdzās kā bāba.Teikšu,ka trakāk vairs nevar būt, nav darba,tak jau,ka nav Līgo,brauc uz Rīgu tur darbu līdz ausīm,ko čīksti .Gaidi ,ka tevi kāds visu dzīvi bikstīs,kā bērnudārznieku???Pīpes nesanāk,,ar alkoholu maksā,tak jau pats piekrīti saņemt šo samaksu.Vajag tikai valstij vēl tādus cilvēkus uzturēt.Nu vajag kā senos laikos bij, valstij nav vajadzīgs cilvēks,kas neapgādā sevi un nenes labumu valstij ,tādus cilvēkus atsijāja,nu bij tādi laiki ,neproduktīvos cilv.nost,tas nozīmē to ,ka visi šie te cietumnieki nav normāli un nebūs,patreiz to jau pierāda daudzās cilvēku slepkavības,izvarošanas utt.Šausmas,cilvēks pats par sevi vairs negrib domāt,sākot jau no valsts galvas.

pirms 12 gadiem, 2008.10.03 12:11

Vita

Nu labais... Uz probāciju cilvēks neiet, bet ar avīzi gan parunājas. Katrā pagastā ir tik darba vietu, cik ir. Kur ir teikts, ka ar darbu jānodrošina vispirms bijušie ieslodzītie un tikai tad pārējie.

pirms 12 gadiem, 2008.10.01 18:56

aivars

nu jau nujau -izklausās kā pensionāra stāsts pat sliktāk,varu saderēt ka nemeklē darbu bet gaida ka kāds to iedos tāpat kā dzīvokli.un lai tak atmet smēķēšanu.

pirms 12 gadiem, 2008.10.01 08:39

Vietējās ziņas