Izrēķinās reālajā un arī virtuālajā vidē 2

Bērns nevēlas atgriezties ģimenē, jo audžutēvs viņu ir sitis ar mobilā telefona vadu.
Šādu situāciju risina Gulbenes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors, pulkvežleitnants Gaidis Eglītis.

Gulbenē - daudz gadījumu Iespējams, šis nav bijis vienīgais gadījums, kad bērns cietis no vardarbības. "Pret māti pretenziju nav, bet patēvu negrib, jo tas iekausta. Par šo lietu ir sastādīts protokols, tam sekos sods, jo ir pants par vardarbību ģimenē. Vaicājot, kāpēc viņš uzšāvis zēnam ar telefona vadu, vīrietis atbildēja, ka viņi abi ar brāli strīdējušies vakarā, bijis troksnis, visiem nervi beigti, tāpēc arī uzšāvis. Ģimene nav tik pedagoģiski izglītota, lai runātu ar bērniem," stāsta G.Eglītis.

 

Viņš pastāvīgi risina dažādas problēmsituācijas ar nepilngadīgajiem un uzskata, ka psihologi "varbūt par daudz uzskrullē", bet tomēr vardarbības gadījumu pietiek gan ģimenē, gan skolā. Šādos gadījumos bieži vien policijā vēršas skolas psihologi vai sociālie pedagogi, savukārt par nebūšanām ģimenēs bieži vien ziņojot kaimiņi.

 

Nenonāk atklātībā

Psihoterapeite Iveta Gargurne gan ir pārliecināta, ka vardarbība ir aktuāla problēma gan ģimenē, gan skolā. Gulbenē esot daudz tādu gadījumu, kad bērni cieš no pieaugušo vardarbības - fiziskas, emocionālas un arī seksuālas. "Tas, ka ļoti daudzi gadījumi nenonāk atklātība, arī ir fakts," saka I.Gargurne.

 

Viņa stāsta, ka par fizisku un seksuālu vardarbība ģimenē, ir grūti uzzināt. Dažiem bērnība paiet kā murgā un tad, kad cilvēks ir pieaudzis, kaut kādā momentā sāk par to runāt, bet varbūt arī par to nerunā nekad.

 

Runājot par vardarbību skolā, I.Gargurne atzīst, ka skolēni mēdz cits citam darīt pāri, bet tas nekad neesot viennozīmīgi. "Nav tā, ka viens ir cietējs, otrs pāri darītājs. Visbiežāk ir tā, ka cietējam tomēr neuzbrūk bez iemesla," saka psihoterapeite.


Savukārt kāds skolotājs "Dzirkstelei" apliecina, ka ir bērni, kuri neiet uz skolu, kā iemeslu tam minot to, ka citi viņu apceļot.

 

Draud "draugos"

Vardarbība notiek arī interneta vidē, tikai to pierādīt esot ļoti grūti, bet ir kāds gadījums, kurš ticis atrisināts.

 

"Kādā skolā trīs meitenes piesēdās pie viena datora un sociālajos tīklos sūtīja lamas kādam puisim. Kad dabūjām šīs meitenes rokās, viņas bija ļoti pārsteigtas. Izrunājām ar viņām šo gadījumu. Izskatās, ka nedomāja, ko tajā brīdī dara. Tas liecina par agresijas izpausmēm. Acīs pateikt nevar, bet domā, ka internets ir anonīms, un uzgāž nepatikšanas kādam citam virsū," saka G.Eglītis.


Savukārt kādā citā situācijā nepilngadīgi puikas savā starpā izrēķinājās sakaujoties tāpēc, ka viens no viņiem bija nobloķējis otra draugus portālā "draugiem.lv". Iemesls tam esot bijis tāds, ka viens no viņiem otru vairs nav uzskatījis par savu draugu.


Savukārt kāda mamma atklāj, ka viņas dēls "draugos" saņēmis vēstuli no kāda puiša, kurš "solījis sadot pa muti", vēstulē arī norādījis, uz kuru vietu un kad viņam jāatnāk, lai varētu ar viņu izrēķināties. Par šādiem gadījumiem G.Eglītis saka, ka juridiski par draudiem, kuri "izteikti pa gaisu", sodīt nevar. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka tā ir morāla trauma bērnam. Ja viņš kopā ar vecākiem vērstos policijā un ziņotu, šis gadījums noteikti tiktu izrunāts ar to, kurš draudu vēstuli sūtījis.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Trīs reizes dienā ar bērza žagariem pa pliku pakaļu !!! Ar labu šodienas jaunatne nesaprot.

pirms 8 gadiem, 2012.10.17 15:26

Izdomāta dzīve Draugos rada izdomātas problēmas reālajā dzīvē.
Skumji domāt par vairuma mūsdienu jauniešu nākotni

pirms 8 gadiem, 2012.10.17 08:35

Vietējās ziņas