Izvērtē ziemājus un domā par sēju

Saimniekiem arī šajā pavasarī regulāri jāapseko ziemāju sējumi, lai laikus pieņemtu pareizo lēmumu, kā tiem palīdzēt
Lauksaimnieki jau izvērtē, kā pārziemojušas ziemāju kultūras, un domā par pavasara sēju. Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības "Torņkalns" saimnieks Andris Gargurnis, ja vien laika apstākļi būs labvēlīgi, šonedēļ plāno sēt vasaras kviešus.

"Augsne vēl ir nedaudz "pajēla", bet žūst ātri, tāpēc pavasara sēja varētu sākties," saka zemnieks. Rapsis slikti pārziemojis

Ja saimniecībā ziemāji labi pārziemojuši, tad bažas rada ziemas rapša sējumi.

"Var gadīties, ka rapsi nāksies pārsēt. Šobrīd vēl nogaidu, kā sējums atlabs pēc ziemas," saka A.Gargurnis. Arī Valsts augu aizsardzības dienesta prognožu speciālists un agronoms Imants Kārkliņš novērojis, ka ziemas rapša sējumu pārziemošanu ietekmējušas rudens lietavas un sniega kušanas ūdeņi. Vietām uz rapša sējumiem, īpaši smagajās māla augsnēs, novērojamas ūdens lāmas.

"Vidēji sējumu izkritumi laukos ir no 5 līdz 25 procentiem. Lielākais procents ir smagajās augsnēs, kur pēcpļaujas atliekas paildzināja ūdens piesaisti un radīja labvēlīgus apstākļus pamatkultūras izslīkšanai, kā arī rapša sakņu kakla un stublāja puves izplatībai no 2 līdz 15 procentos augu," stāsta I.Kārkliņš.

Rapša sējumos konstatēta arī sausplankumainība, kas ir rudens infekcijas rezultāts 5 līdz 15 procentiem augu ar nelielu bojājumi pakāpi. Rapsim ir atmirušas arī 2 līdz 4 apakšējās lapas. Agronoms iesaka, iestājoties veģetācijas periodam, veikt virsmēslošanu.

Cietuši ziemas kvieši

Sakņus puve konstatēta arī ziemas kviešiem. Tā šobrīd skārusi 6 procentus augu.

"Jau rudenī konstatējām izkritumus, kas bija vēlās ziemāju sējas rezultāts. Sakarā ar silto laiku un pārāk mitro augsni, ziemas kviešiem aktivizēsies sakņu un stiebra pamata puve. Atjaunojoties veģetācijai, ziemājiem jādod papildmēslojums," atgādina I.Kārkliņš.

Salīdzinājumā ar kviešiem daudz labāk ir pārziemojuši ziemas rudzi. Bojāta ir tikai tā sējumu daļa, kas ilgāku laiku atradusies zem ūdens, kā arī vietas, kur ziemājiem trūcis gaisa. Lai gan pavasara lietus ir bremzējis sniega pelējuma attīstību ziemas rudzu sējumos, tomēr apsekotajās platībās sniega pelējums "Fusarium nivale" ir inficējis 5 līdz 10 procentus augu.

"Visvairāk ir skarta lapu virsma, mazāk stublājs. Sējumos uz lapām konstatēta arī rudens infekcijas - pelēkplankumainības ierosinātāji," norāda agronoms.

Rudziem sākušas veidoties jaunās saknītes, kas sasniedz jau vienu centimetru.

Jāpārbauda sēkla

Speciālists atgādina, ka ir pēdējais brīdis pārbaudīt sēklas materiāla kvalitāti - īpaši tā dīdzību, jo aizvadītajā rudenī daudzviet graudu sadīga vārpās.

"Lai iegūtu agru kartupeļu ražu, no pagrabiem, kuros gaisa temperatūra ir plus 3 grādi, un bumbuļi strauji saasno, kartupeļi jāiznes un jānovieto gaišās telpās to jarovizēšanai. Tas nozīmē, ka tiem veidosies zaļi asniņi, kas vairs nestiepsies garumā, bet apasnotie bumbuļi, iestādīti plus 8 grādus siltā augsnē, ļoti ātri sadīgs un ātri dos ražu," stāsta I.Kārkliņš.

Viņš atgādina, ka kartupelim divas reizes nolaužot asnus, tas asnus vairāk neveido.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas