Ne tikai autotransports bojā grants seguma brauktuves. Dažviet tajās
savu gultni grauž ūdens, kas laužas pāri brauktuvei no tīrumiem un
pļavām, kur atteikusies funkcionēt savulaik izveidotā meliorācijas
sistēma. Iespējams, tā noticis arī Tirzas pagastā.
Valsts
nozīmes brauktuves, kas ved no Tirzas uz Druvienu, pašā malā, dažus
metrus pirms autobusu pieturas “Dzērbeņi” izveidojies pamatīgs ezers,
kam ar pļavu kļuvis par šauru, tāpēc ūdens lietainā laikā plūst pāri
brauktuvei, bojājot tās pamatni. Ūdens draud šķērsot pievedceļu arī uz
tuvējo dzīvojamo viensētu. Tirzas pagasta pārvaldes vadītājs Česlovs
Barkovskis par šo situāciju ir zinošs, jo apskatījis konkrēto vietu.
“Visticamāk, ka ir sabojājusies meliorācijas sistēma. Zemi, kur izveidojies ezers, īpašnieks neizmanto. Viņa īpašums robežojas ar pašvaldībai piederošo platību. Ja tā būtu pašvaldības zeme, tad izraktu novadgrāvi un atrisinātu situāciju, bet, tā kā tas ir privātīpašums, tad rodas problēmas. Manuprāt, zemes īpašnieks nedzīvo Tirzas pagastā. Pagājušajā gadā ūdens minētajā vietā bija salīdzinoši mazāk, tāpēc ceļam netraucēja, bet šajā pavasarī situācija ir mainījusies,” stāsta pārvaldes vadītājs.
Savukārt
Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Ivars Kupčs norāda, ka
minētā problēma nesaistās tikai ar meliorācijas sistēmu. Nākoties
cīnīties arī ar aizaugušām platībām, īpaši, ja tajās ieviesušies
latvāņi. Problēmas radot zemes īpašnieki, kuri nedzīvo Latvijā, bet
vēsturiski no vecākiem vai vecvecākiem mantojuši īpašumu kādā no novada
pagastiem.
“Šādus īpašumus būtu iespējams sakopt, bet vai pēc tam būs
iespējams atgūt no konkrētā zemes īpašnieka sakopšanā izlietoto naudu?
Par to esam daudz diskutējuši. Loģiski būtu visu sakārtot, to darot
oficiāli. Arī minētajā gadījumā varbūt nestrādā meliorācijas sistēma,
kas ir aizlaista īpašnieka bezdarbības dēļ, kā rezultātā cieš blakus
piegulošās platības. Ja īpašnieks nedzīvo konkrētajā pagastā, bet kādā
citā Latvijas novadā, tad viņu ir iespējams sameklēt,” skaidro vadītājs.
Pretenziju par ūdens izraisītajiem bojājumiem, kā šajā gadījumā,
kad tiek izskalots ceļa segums, var rakstīt pagasta pārvalde. Savukārt
nekoptā īpašuma blakus īpašnieki arī var rakstīt pagasta pārvaldei
adresētu sūdzību. Rakstiskajām pretenzijām vadītājs iesaka pievienot
konkrētajā vietā veikto fotogrāfiju, bet šos materiālus nosūta zemes
īpašniekam, liekot saprast, ka īpašums uzturams kārtībā.
“Var jau būt,
ka minētajā vietā problēma nemaz nav tik liela, piemēram, aizsērējusi
meliorācijas aka vai caurteka. Varbūt ir kāds lielāks defekts, kura
novēršanai nepieciešama tehnika. Tas viss ir jānoskaidro,” iesaka
meliorācijas nodaļas vadītājs.
Vilnis
Kurš atbild par aizaugušajiem grāvjiem ? Kāpēc grāvji jātīra zemes īpašniekiem ? Varbūt sāksim ar pašvaldībām un valsti, pēc tam ķersimies klāt privātajiem ? Vai visiem ir tehnika, iespējas un spēks šādus darbus veikt ? Esam aizmirsuši, ka sabiedrība noveco. Manuprāt grāvji, lai tie nezaudētu savas funkcijas ir jātīra kompleksi, visi reizē.
pirms 3 gadiem, 2017.05.08 10:09Labais
Pastāv jēdzieni ceļu zemes nodalījuma josla un aizsargjosla (zemes īpašnieks tur faktiski neko nevar darīt), kā arī pastāv valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" atbildība par autoceļu un ceļu inženierbūvju uzturēšanu. Varbūt, pirms vainot zemes īpašnieku, vajag savlaicīgi veikt ceļu uzturēšanas darbu kompleksu, kā to nosaka likums Par autoceļiem........
pirms 3 gadiem, 2017.05.08 13:34Austra
Šeit būs darbs juristiem un tiesām.
pirms 3 gadiem, 2017.05.08 16:26