Ja sakops – maksās zemes īpašnieks 3

Ne tikai autotransports bojā grants seguma brauktuves. Dažviet tajās savu gultni grauž ūdens, kas laužas pāri brauktuvei no tīrumiem un pļavām, kur atteikusies funkcionēt savulaik izveidotā meliorācijas sistēma. Iespējams, tā noticis arī Tirzas pagastā.

Valsts nozīmes brauktuves, kas ved no Tirzas uz Druvienu, pašā malā, dažus metrus pirms autobusu pieturas “Dzērbeņi” izveidojies pamatīgs ezers, kam ar pļavu kļuvis par šauru, tāpēc ūdens lietainā laikā plūst pāri brauktuvei, bojājot tās pamatni. Ūdens draud šķērsot pievedceļu arī uz tuvējo dzīvojamo viensētu. Tirzas pagasta pārvaldes vadītājs Česlovs Barkovskis par šo situāciju ir zinošs, jo apskatījis konkrēto vietu.

“Visticamāk, ka ir sabojājusies meliorācijas sistēma. Zemi, kur izveidojies ezers, īpašnieks  neizmanto. Viņa īpašums robežojas ar pašvaldībai piederošo platību. Ja tā būtu pašvaldības zeme, tad izraktu novadgrāvi un atrisinātu situāciju, bet, tā kā tas ir privātīpašums, tad rodas problēmas. Manuprāt, zemes īpašnieks nedzīvo Tirzas pagastā. Pagājušajā gadā ūdens minētajā vietā bija salīdzinoši mazāk, tāpēc ceļam netraucēja, bet šajā pavasarī situācija ir mainījusies,” stāsta pārvaldes vadītājs.

Savukārt Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Ivars Kupčs norāda, ka minētā problēma nesaistās tikai ar meliorācijas sistēmu. Nākoties cīnīties arī ar aizaugušām platībām, īpaši, ja tajās ieviesušies latvāņi. Problēmas radot zemes īpašnieki, kuri nedzīvo Latvijā, bet vēsturiski no vecākiem vai vecvecākiem mantojuši īpašumu kādā no novada pagastiem.

“Šādus īpašumus būtu iespējams sakopt, bet vai pēc tam būs iespējams atgūt no konkrētā zemes īpašnieka sakopšanā izlietoto naudu? Par to esam daudz diskutējuši. Loģiski būtu visu sakārtot, to darot oficiāli. Arī minētajā gadījumā varbūt nestrādā meliorācijas sistēma, kas ir aizlaista īpašnieka bezdarbības dēļ, kā rezultātā cieš blakus piegulošās platības. Ja īpašnieks nedzīvo konkrētajā pagastā, bet kādā citā Latvijas novadā, tad viņu ir iespējams sameklēt,” skaidro vadītājs.

Pretenziju par ūdens izraisītajiem bojājumiem, kā šajā gadījumā, kad tiek izskalots ceļa segums, var rakstīt pagasta pārvalde. Savukārt nekoptā īpašuma blakus īpašnieki arī var rakstīt pagasta pārvaldei adresētu sūdzību. Rakstiskajām pretenzijām vadītājs iesaka pievienot konkrētajā vietā veikto fotogrāfiju, bet šos materiālus nosūta zemes īpašniekam, liekot saprast, ka īpašums uzturams kārtībā.

“Var jau būt, ka minētajā vietā problēma nemaz nav tik liela, piemēram, aizsērējusi meliorācijas aka vai caurteka. Varbūt ir kāds lielāks defekts, kura novēršanai nepieciešama tehnika. Tas viss ir jānoskaidro,” iesaka meliorācijas nodaļas vadītājs.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Vilnis

Kurš atbild par aizaugušajiem grāvjiem ? Kāpēc grāvji jātīra zemes īpašniekiem ? Varbūt sāksim ar pašvaldībām un valsti, pēc tam ķersimies klāt privātajiem ? Vai visiem ir tehnika, iespējas un spēks šādus darbus veikt ? Esam aizmirsuši, ka sabiedrība noveco. Manuprāt grāvji, lai tie nezaudētu savas funkcijas ir jātīra kompleksi, visi reizē.

pirms 3 gadiem, 2017.05.08 10:09

Labais

Pastāv jēdzieni ceļu zemes nodalījuma josla un aizsargjosla (zemes īpašnieks tur faktiski neko nevar darīt), kā arī pastāv valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" atbildība par autoceļu un ceļu inženierbūvju uzturēšanu. Varbūt, pirms vainot zemes īpašnieku, vajag savlaicīgi veikt ceļu uzturēšanas darbu kompleksu, kā to nosaka likums Par autoceļiem........

pirms 3 gadiem, 2017.05.08 13:34

Vietējās ziņas