Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā mežu īpašniekiem pasargāt egļu audzes?

Latvijas Mežu īpašnieku biedrības rīkotajā seminārā Vecgulbenes muižā tika runāts par nozares aktualitātēm, starp kurām šobrīd īpašu satraukumu rada egļu astoņzobu mizgrauža populācijas vairošanās. Kādu postu mežam nodara šie kaitēkļi un kā tos ierobežot, stāstīja Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Agnis Šmits.

Mizgraužu izplatību ietekmē ne tikai laika apstākļi
Kaitēkļu vairāk skartajās teritorijās, kur izlikti feromonu slazdi, tajos noķerti pat 40 000 mizgraužu. Tomēr kopumā Baltijas valstīs šie kaitēkļi nav nodarījuši tik lielus postījumus, kā Vācijā un Čehijā, kur skartas lielas mežu platības. Mūsu valstī mizgraužu izplatība satrauc divos reģionos – Gaujas nacionālajā parkā ap Cēsīm un Lubāna mitrāja apkārtnē, kur 2017.gadā plūdu dēļ cieta egļu audzes.
“Ne tikai šajos reģionos, bet arī citur mežu īpašniekiem vajadzētu vērīgi skatīties, kas notiek egļu audzēs. Līdz aprīļa sākumam ir jābeidz egļu audžu izstrāde, bet kokmateriāli jāizved līdz aprīļa beigām vai maija sākumam, kad parasti sākas mizgraužu vaboļu izlidošana. Taču jārēķinās, ka siltā laika ietekmē tas var notikt agrāk,” skaidro A.Šmits.
Ja koka mizā var redzēt caurumiņus, brūnus mizas miltus zaru starpās un uz zemes, tad var secināt – astoņzobu mizgrauži ir egles stumbrā. Vai izdosies apturēt mizgraužu izplatību, atkarīgs no tā, cik prasmīgi mežu īpašnieki saimniekos, kā arī liela ietekme būs laika apstākļiem šajā vasarā.

Apkarošanai iesaka kailcirti un ķeramkokus
Zinātnieki un speciālisti atzīst, ka meža apsaimniekotāji astoņzobu mizgrauža priekšā ir diezgan bezspēcīgi, jo šos kaitēkļus nevar ne ķīmiski nomiglot, ne arī izķert. Dabisko ienaidnieku mizgraužiem ir maz – plēsīgie kukaiņi un putni, kuri tos ēd, bet salīdzinājumā mizgraužu vaboļu ir daudz vairāk.
Visefektīvākā metode mizgraužu iznīcināšanai ir sanitārā kailcirte, taču tikai tad, ja nocirstos kokus no meža izved pēc iespējas ātrāk. Var nozāģēt 3-5 egles un atstāt mizgraužu pievilināšanai - tos dēvē par ķeramkokiem, bet arī šīs egles ir laikus jāizved, lai savairojušies kukaiņi neuzbruktu veselajām eglēm.
Sanitārajai kailcirtei papildus var izmantot feromonu slazdus, taču to izmantošana privātajos mežos ir problemātiska. Šobrīd slazdi un feromoni nav reģistrēti izmantošanai Valsts augu aizsardzības dienestā, tātad tos nevar iegādāties. “Slazdi pievilina vabolītes, kas sakrājas slazda trauka apakšā. Ir svarīgi slazdus regulāri tīrīt, jo iekritušie kaitēkļi sāk smirdēt, tāpēc citi vairs neiekrīt slazdā,” skaidro A.Šmits.
Viņš norāda, ka slazdu izvietošanu nevar uzņemties katrs meža īpašnieks. Lai feromonu slazdi neradītu pretēju efektu – nepievilinātu astoņzobu mizgraužus kukaiņu neskartām eglēm, ir jāievēro noteikti attālumi (ne tuvāk par 50 metriem no tuvākās mežaudzes) un citi nosacījumi. “Paredzams, ka slazdus iegādāsies par valsts līdzekļiem un to izvietošanu uzņemsies Valsts meža dienests vai Lauku izglītības un konsultāciju centrs,” informē A.Šmits. Tas nozīmē, ka mežu īpašniekiem par mizgraužu savairošanos vajadzēs informēt atbildīgo dienestu.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas