Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā pareizi kurināt krāsni, jāmācās jau skolā! 2

Kopumā šogad ugunsgrēkos valstī ir gājuši bojā jau 15 cilvēki, tajā skaitā 3 bērni, kā arī cietuši 20 cilvēki. Retāki ir gadījumi, kad cilvēki ugunsgrēkos iet bijā sadegot, biežāk nāves cēlonis ir saindēšanās ar tvana gāzi.

Ugunsdrošības ignorēšana var beigties traģiski
Arī Gulbenes novadā, Daukstu pagastā, janvārī vienā ugunsgrēkā dega kūts un, glābjot dzīvniekus, ar dūmiem saindējās 50 gadus veca sieviete, bet otrā - dega dzīvojamā māja un sadegot bojā gāja 67 gadus vecs vīrietis. Šī otrā nelaime notika, kad mājā atradušies un it kā alkoholu lietojuši pavisam pieci cilvēki, pārējie ugunsgrēkā necieta, taču kādai 61 gadu vecai sievietei bija nepieciešama medicīniskā palīdzība.

“Cietušajai bija stresa reakcija no pārciestā pārdzīvojuma. Palīdzība tika sniegta negadījuma vietā,” “Dzirkstelei” stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka.

Neuzmanība un nabadzība – šādus divus galvenos traģisku ugunsgrēku iemeslus redz Gulbenes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšsēdētājs Imants Spenners.

“Katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi. Vienmēr vaina jāmeklē cilvēciskajā faktorā,” viņš saka “Dzirkstelei”. I.Spenneru kā ekspertu visvairāk uztrauc traģiskie gadījumi, kad cilvēki, un jo traģiskāk, ja bērni, ar krāsni apkurināmās mājās iet bojā no tvana gāzes. Viņš norāda, ka maldīgi ir domāt, ka malkas krāšņu apkuri mūsdienās izmanto tikai neliels iedzīvotāju skaits. Tie ir visi laucinieki un arī puse pilsētnieku, piemēram, Gulbenē – pavisam noteikti.

Speciālists gatavs iet uz skolām un stāstīt
“Agrāk, kad es pats vēl gāju skolā, mūs, bērnus, mācīja, kā ir pareizi jākurina malkas krāsns. Tā ir elementāra drošība, kura ir jāievēro! Kurinot krāsni, nedrīkst par ātru aiztaisīt tā saucamo šīberi. Kurinot plīti, jāskatās, vai ogles pavardā vēl kvēlo. Tikai tad, kad ar krāsns kruķi ir pārbaudītas ogles un ir skaidrs, ka tās vairs nekvēlo, drīkst aiztaisīt šīberi. Reizēm cilvēki steidzas aizvērt šīberi, jo grib dabūt pēc iespējas lielāku siltumu istabā. Tur arī visa vaina! Ugunsdrošības noteikumi arī paredz, ka degošu krāsni vispār nedrīkst atstāt bez pieaugušo uzraudzības. Bezatbildīgi ir iekurt krāsni un mājās atstāt bērnus vienus pašus. Turklāt krāsns tās kurināšanas laikā obligāti ir jātur rūpīgi aizvērts,” stāsta I.Spenners.

Viņš uzskata, ka nāktu tikai par labu, ja arī šodien skolā, piemēram, fizikas vai klases audzināšanas stundā ar bērniem tiktu pārrunāti šie jautājumi. Arī I.Spenners būtu gatavs atsaukties aicinājumam nākt uz skolu un runāt ar bērniem par elementāriem ugunsdrošības jautājumiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

nevajag tēlot pārgudro

Speners savu izglītojošo lekciju varētu iesākt ar cenu apskatu-cik maksā viens ugunsdrošais ķieģelis,krāsns podiņš,jaunas krāsns durtiņas vai jauna plīts virsma. Tad pajautāt,cik liela(maza)alga ir skolnieku vecākiem un izstāstīt cik saņem pats.

pirms 4 gadiem, 2016.01.23 09:41

...

Skolās katru gadu runā par ugunsdrošību, biji par slinku pasekot aktuālajam??? Pazemojoši ir izteikties- laucinieki..... Pirms runā ar presi ,šo to vajag iemācīties.....

pirms 4 gadiem, 2016.01.24 12:21

Vietējās ziņas