Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kaites nav koka dzīvībai bīstamas

Arī gulbenieši jau ir pamanījuši, ka krāšņajām zirgkastaņām, kas lapas rudenī nomet vienas no pēdējām, jau vasaras vidū lapas kļuva brūnas un sačokurojušās.

Izrādās, ka iemesli šai pāragrajai lapu nobrūnēšanai ir divi.

 

"Kaitējumu zirgkastaņām nodara insekts - lapu mīnējošā kode, citviet saukta arī par raibkodi, kā arī slimība - postoša sēne. Plašāk izplatīta ir lapu mīnējošā kode, kas jau ap Jāņiem veicināja brūnu plankumu parādīšanos uz kastaņu lapām," stāsta diplomētais un Eiropas Arboristu padomē sertificētais kokkopis - arborists Jānis Strausmanis.

 

Speciālists stāsta, ka Latvijā šīs kodes postījumi konstatēti jau 2007.gadā Liepājā. Kopš tā laika tā strauji izplatījusies pa visu valsts teritoriju.

 

"Sākotnēji mīnējošā kode 1980.gadā tika pamanīta Maķedonijā, kur zirgkastaņas ir izplatītas līdzīgi kā pie mums bērzi. No turienes sākās tās straujā izplatība uz ziemeļiem," skaidro J.Strausmanis.

 

Labvēlīgos apstākļos, īpaši, kad ir silts un mitrs, mīnējošā kode attīsta trīs paaudzes sezonā. Kode ir 6 līdz 7 milimetrus gara, ķermenis klāts rūsganiem matiem. Kodes no kūniņām izšķiļas aprīlī, olas dēj no maija līdz augustam.

 

"Kode ir „zālēdājs", jo barojas no lapu audiem un tās ietekme ir pamanāma pilsētvidē uz atsevišķiem kokiem vai koku grupām. Kokiem, kuriem ir spēcīga invāzija, kodēm vairākkārtēji uzbrūkot vienai un tai pašai lapai, eju skaits dažreiz var pārsniegt pat 100 un tās savienojas. Lielais eju skaits susina un novājina lapu, tā brūnē un vīst sačokurojoties. Jūlijā un augustā lapas kokiem ir stipri bojātas, un jau septembrī koks steidz atjaunot lapu masu un dažkārt var pat atkārtoti uzziedēt. Par spīti stipri bojātajām lapām kokam tas nav nāvīgi, jo bojājumi parādās vasaras otrajā pusē, kad koks ir jau kādu laiku sācis uzkrāt barības vielas. Zirgkastaņas izskatās neglīti un rada nomācošu iespaidu," stāsta J.Strausmanis.

 

Speciālists norāda, ka cilvēkiem nevajag uztraukties, jo kodes postījumi cilvēka organismu neiespaido.

Sēne pārsvarā ir atrodama uz zirgkastaņu sugām. Tās simptomi parādās uz lapām vasaras otrajā pusē. Kaut gan koks izskatās nepievilcīgs, slimība tam nenodara kaitējumu. Bojājumi sākotnēji parādās kā nelieli izžuvuši plankumi, kas pāris dienu laikā iekrāsojās sarkanīgi brūnā krāsā. Bojājums parasti ir ar dzeltenu maliņu kas ilgākā laika posmā var izzust. Uz brūnām inficētajām zonām var parādīties melni punktiņi - augļķermeņi. Ja vasara ir mitra, tad sporas pārvietojas uz tuvējiem zaļiem audiem, izraisot atkārtotas infekcijas. Sēne pārziemo uz pūstošām auga daļām, pārsvarā uz lapām.

 

"Preventīvie pasākumi nav iespējami, jo mīnējošā kode izplatās ar vēju, kā arī ar transportlīdzekļiem. Ir nelielas iespējas samazināt ietekmi - rudenī savākt nobirušās lapas un tās sadedzināt. Svarīgi lapas aizvākt līdz pirmajam aprīlim, kad no kūniņām izšķiļas kodes. Pilsētās nav vēlama insekticīdu lietošana kodes apkarošanai. Teorētiskā var izmantot lipīgas lentes (mušpapīrus), tikai tas nav ieteicams, jo var ciest arī daudzi derīgie kukaiņi. Notiek arī jaunu apkarošanas metožu izpēte, bet pagaidām vislabāk ir savākt lapas un tās iznīcināt," iesaka J.Strausmanis.

 

Savukārt, lai iznīcinātu sēni, kokkopis iesaka zirgkastaņas apstrādāt ar fungicīdiem, kā arī savākt nokritušās lapas.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas