Kam pārdot ražu?

Novada dārzeņu audzētājiem šajā rudenī būs problēmas pārdot izaudzēto ražu, tāpēc viņi plāno par pusi samazināt to cenu. Tirzas pagasta bioloģiskajā saimniecībā "Avotiņi" šogad ir labi padevusies burkānu, biešu un sparģeļpupiņu raža. Saimniecības īpašniece Ligita Zvirbule atzīst, ka vienīgā problēma šoruden būs, kā izaudzēto ražu pārdot.

Pārņem izmisums

 

Burkānus "Avotiņos" audzē 1,5 hektāru platībā un domā, ka izdosies novākt vismaz 30 līdz 40 tonnas. Tas ir divas reizes vairāk nekā pērn. Šīs nedēļas sākumā zemniecei paredzētas arī vairākas telefoniskas sarunas ar dārzeņu bāzēm Rīgā.

 

"Esmu ieinteresēta visu ražu atdot uzreiz, jo tad arī naudas uzreiz ir vairāk, bet tas, savukārt, ļauj iegādāties to, kas saimniecībā ir vajadzīgs," uzskata L.Zvirbule.

 

Pieviļ "ārzemnieces"

 

Viena hektāra platībā aug sarkanās bietes. Arī to raža būs laba - vismaz 20 tonnas, jo jau tagad bietes ir lielas. Arī tās saimniece mēģinās pārdot līdzīgi kā burkānus. L.Zvirbule vērtē, ka īpaši labi ir saaugušas mums labi zināmās piecu dažādu šķirņu mazās pupiņas, kas aizņem 0,2 hektārus.

 

"Pupiņu raža būs lieliska, salīdzinoši labāka nekā pērn, bet diemžēl nācās vilties ārzemēs selekcionēto pupiņu šķirnēs, jo tās slikti sadīga. Pavasarī iesēju deviņas garas vagas, bet tajās ārzemnieču stādus var saskaitīt," stāsta zemniece. Pircējiem "Avotiņu" saimnieki piedāvās arī melnos rutkus un sīpolus.

 

"Es ļoti ceru, ka gūsim kaut nelielu peļņu no dārzeņiem, lai gan gada sākumā daudzi skubināja, lai ražojam, bet tagad pasaka, ka neko nevajag," piktojas L.Zvirbule. Ražu viņa glabā, kā pati smejas, kungu laiku pagrabā.

 

Traucē laika apstākļi

 

"Uzskatu, ka šogad laika apstākļi dārzeņu audzēšanai ir slikti. Piemēram, burkāniem ir vajadzīgs siltums un mitrums, bet citām kultūrām mitruma bija par daudz. Kartupeļu stādījumi dažviet izslīka, kā arī tos piemeklēja lakstu puve. Domāju, ka kopumā kartupeļu raža nebūs slikta. Par to liecina šķirne 'Vineta', kam jau tagad ir prāvi bumbuļi. Mitrums un siltums šogad nāca par labu ogām un augļu kokiem, jo būs ļoti daudz ābolu, plūmju un cita," vērtē L.Zvirbule.

 

Aplūkojot pie mājas iestādītās kazenes, jau tagad var secināt, ka būs arī šo ogu raža, toties gurķu vagās būs tikai tik daudz, lai pietiktu ģimenes iztikai, nevis pārdošanai.

 

Arī Dzintars Ziediņš, kurš Virānē lielās siltumnīcās audzē gurķus, jo no tomātu audzēšanas ir atteicies, atzīst, ka ražu ietekmē laika apstākļi, jo dienas ir siltas, bet naktis - aukstas, arī gaisa mitrums - pārāk liels.

 

"Zaudējumus rada arī spēcīgais vējš, siltumnīcām noplēšot plēves pārsegumu. Tas, vai gurķus audzēšu arī turpmāk, būs atkarīgs no tā, kā izdosies tos šogad pārdot," saka Dz.Ziediņš.

 

Vagas mēro kilometros

L.Zvirbule smej, ka viņas bioloģiskajā saimniecībā, kur audzē vairākas dārzeņu kultūras pārdošanai, vagas nevis skaitot, bet mērot kilometros, jo, piemēram, vienas mazo pupiņu vagas garums esot apmēram 300 metru.

 

"Kad viss ir jāizravē, tad vagas dalām uz pusēm un ar meitu Zani, kura man ļoti daudz palīdz, esam izrēķinājušas, ka ravējot dienā norāpojam sešus kilometrus," saka L.Zvirbule.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas