Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kas notiks ar Valsts meža dienestu? 3

Reformas gaitā iecerēts likvidēt mežniecības
Zemkopības ministrija ir iecerējusi veikt reformu Valsts meža dienestā. Reorganizācijas gaitā ir paredzēts samazināt administratīvo aparātu pat līdz 30 procentiem. Šīs reformas dēļ amatu ir pametis dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna.

Ministra rīkojums paredzot mežniecības likvidēt, to funkcijas pārceļot uz virsmežniecībām, bet daļu no mežziņa pilnvarām lēmumu pieņemšanā atdot mežsargiem. Mežsargi savukārt bažījas, ka mežā reāli pavadītais laiks būtu ļoti minimāls. Iecerēts, ka dienests saskaņā ar jauno modeli sāks strādāt ne vēlāk kā nākamā gada 1.janvārī.

 

J.Kinna piedāvājis alternatīvu reformu, kas paredz likvidēt starpposmu - virsmežniecības, vairāk uzdevumu uzticot tuvāk cilvēkiem esošajām mežniecībām, bet pārējo atdot administrācijai. Šim modelim piekrīt arī mežniecības un mežsargi.

 

Jāpiebilst, ka kopš 2005.gada dienests ir samazinājis virsmežniecību skaitu no 26 līdz 10, mežniecību skaits sarucis no 197 līdz 77, mežsarga amata vietu skaits - no 833 līdz 397, budžets noplacis no 20 miljoniem līdz 8 miljoniem latu. Gulbenes novada teritorijā šobrīd ir palikušas divas mežniecības - Gulbenes un Lejasciema.

 

Uzturēt daudzus kantorus nav prāta darbs

"Šī reorganizācija ir saistīta ar finansēm. Gribētos, lai Valsts meža dienestam būtu pietiekams finansējums un tas varētu maksimāli veikt tās funkcijas, kas tam pašreiz ir uzticētas. Taču izskatās, ka tā tomēr nebūs. Atkarībā no finansējuma un normatīvo aktu izmaiņām, acīmredzot, tiks veidota dienesta turpmākā struktūra," spriež Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš.

 

"Labākais variants būtu, ja saglabātu maksimāli iespējamo cilvēku skaitu dienestā, lai varētu veikt uzraudzību gan meža apsardzībā, gan ciršanā, gan atjaunošanā." A.Krēsliņš norāda, ka rīkojums paredzēja līdz 29.aprīlim iesniegt priekšlikumus optimizācijai, taču Zemkopības ministrija šos priekšlikumus noraidīja.

 

"Šobrīd, visticamāk, top kaut kādi varianti, taču nekādas skaidrības līdz lēmuma pieņemšanai droši vien nebūs. Skaidrs šobrīd ir tikai tas - mežs aug un meža dienests kaut kādā struktūrā būs. Uzturēt daudzus kantorus un atlaist cilvēkus, tas arī nav prāta darbs. Varbūt tad labāk organizēt cilvēku pieņemšanu pašvaldībās vai citās viegli pieejamās vietās," vērtē A.Krēsliņš.

 

Neatbalsta mežniecību likvidāciju

"Šobrīd gan vēl nekas līdz galam nav zināms, taču - ja nav naudas, tad kaut kādas reformas noteikti tiks veiktas. Līdz gada beigām vēl droši vien strādāsim tāpat kā līdz šim, taču mežniecību visdrīzāk vairs nebūs. Tiesa, tiek plānots organizēt arī atbalsta centrus pagasta pārvaldēs. Katrā ziņā es neatbalstu mežniecību likvidāciju, esmu par to, lai tās pastāvētu. Cilvēkiem tomēr būtu izdevīgāk, ja viss paliktu pa vecam. Jau tā viņiem ir tālu jābrauc, būs vēl tālāk, ja viss tiks centralizēts. Bet kur tad būs ietaupījums - mežniecības telpu apkure un elektrība? Bet arī pagastu pārvaldēs taču būs jāmaksā par telpām, par velti taču nekas nenotiks. Kāds tad tur būs ietaupījums?" jautā Lejasciema mežniecības mežziņa vietnieks Jānis Naglis.

 

Viņš drīzāk atbalstītu virsmežniecību likvidāciju. Latvijā pilnībā pietiktu ar četrām virsmežniecībām katrā reģionā.

 

"Diemžēl mums valstī tā ir it visur - tas pats attiecas arī uz novadu reformu. Gulbenes novadā, piemēram, tagad visi barojas no viena katla, bet kāds no tā bija labums? Diemžēl tagad vairs to atpakaļ nepagriezt. Meža dienestam jau tā katru gadu tika cirsta un cirsta aste kā ķirzakai, tagad būs nākamais etaps. Mežziņi nāca kopā, rakstīja protesta vēstules, tikās ar ministru, bet diez vai šis viedoklis tiks ņemts vērā, visticamāk, mežniecības tiks likvidētas."

Pievieno komentāru

Komentāri 3

achtung

Es ar savu meža īpašumu varu darīt ko gribu-tas ir mans privātīpašums un es par viņu makšāju nodokļus.Un kaut kādi meža dienesta perdeļi mani nemācīs un neregulēs,ko stādīt un kad cirst.Kad gribēšu un cenas būs augšā,tad arī cirtīšu.Tēlo baigos gudrīšus,tik tērē valsts budžeta naudu un braukalē ar valsts benzīnu.Sen jau tos liekēžus vajadzēja nolikvidēt,lai vienreiz strādā godīgu darbu un rada PVN,nevis sēž valsts budžetam uz kakla,Woodsargi ibio- ejiet uz poda.

pirms 9 gadiem, 2011.05.18 18:51

liliputs

Piekrītu cien. Nagļa k- am, kurš meža darbā ir "apēdis pudu sāls" un saprot reālo situāciju. Mežniecības ir tās, kas vajadzīgas reālā darba veikšanai, bet virsmežniecību funkcijas tiešām varētu veikt daudz mazāks skaits "kantoru". Bet Latvijā kā vienā lielā "Malēnijā" parasti viss notiek otrādi, un tad paši kaucam, ka slikti dzīvojam, un krīze mūs žņaudz nost. Īsi sakot, valda neliešu filosofija. Punkts. Bet oponēju cien. Naglim, ka "atpakaļ nepagriezt". Kļūdas var labot. To māca jau skolās, kad skolēniem jāveic "kļūdu labojumi". Akmenī iecirsti ir tikai Hammurapi likumi nevis neliešu veiktas "reformas".

pirms 9 gadiem, 2011.05.18 15:58

Vietējās ziņas