Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Koku un ceļa aizstāvji sāk saprasties 11

Piektdien, 2.septembrī, rekonstruējamo Stradu ceļu vēlreiz apsekoja ekspertu grupa, kurā ietilpa gan ceļinieki, gan dabas draugi. Mērķis bija vēlreiz pārliecināties, kādā stāvoklī ir koki ceļmalās un kuri no tiem būtu saudzējami.

Gulbenes novada domes izpilddirektore Sarmīte Krišāne "Dzirkstelei" stāsta, ka bijusi klāt šajā Stradu ceļa apsekošanas procesā un jutusi, ka tiks panākts novada iedzīvotājiem labvēlīgs risinājums. "Bija jūtams, ka Reģionālās attīstības un vides aizsardzības ministrija ir sapratusi, ka mums vajag rekonstruētu ceļu, tāpēc darīs visu iespējamo, lai nākamgad pavasarī darbi šeit varētu sākties," saka viņa.  

Ceļa apsekotāji ne tikai redzēja reālo situāciju, bet arī uzklausīja vietējos iedzīvotājus un paelpoja šā grants seguma ceļa putekļus brīžos, kad garām brauca smagās automašīnas.

 

"Nezin vai bija vajadzīga tik liela ažiotāža to dažu koku dēļ, kurus ir vērts saglabāt," uzskata S.Krišāne.

 

Komisijas dalībnieki redzējuši, ka gandrīz visi koki traucē drošu satiksmi. Vietām kokus esot paredzēts saglabāt, piemēram, tā saucamajā Palienas ciematā, kā arī bijusi runa vēl par trim kokiem.

 

"Tagad secināja, ka no tiem trim kokiem viens ir īsts dižkoks, par otru vēl strīdas, bet trešais bija īpašs tāpēc, ka tajā dzīvo bites. Es kā vērotāja no malas redzēju, ka koks ir satrupējis. Līdz ar to tas nav drošs. Izvērtējot faktisko koka stāvokli, manuprāt, tas nav saglabājas. Šis koks atrodas pie Pededzes upes tilta," saka S.Krišāne.

 

Viņu visvairāk esot pārsteidzis tas, ka daži komisijas locekļi līdz šim ar Stradu ceļa rekonstrukcijas projektu vispār nebija iepazinušies. Viņi to izdarījuši tikai Gulbenē.

 

"Tas vēlreiz pierāda, ka taisām ažiotāžu par to, ko paši vispār neesam redzējuši," saka S.Krišāne.

 

Viņa pievērusi uzmanību dažiem Stradu ceļmalas kokiem, kuri nav aizsargājami, bet ir labā stāvoklī.

 

"Šie koki atrodas ceļa kreisajā pusē posmā no Gulbenes līdz Palienai. Izcili skaisti koki! Man tos gribētos saglabāt. Taču tas ir saistīts ar privāto zemju atpirkšanu no privātpersonām. Tas ir dārgi," saka S.Krišāne.

Pievieno komentāru

Komentāri 11

kamēr dižie koku aizstāvji visu vasaru skalda matus ,mums atkal jābrauc pa veco ceļu!

pirms 8 gadiem, 2011.09.12 09:12

Clip Art

Šajā situācijā principiāli nevar būt ne uzvarētāju, ne zaudētāju, bet ir jāatrod kompromiss. Rādās, ka kompromiss tiks atrasts, un tas priecē, jo sāk dominēt veselais saprāts nevis ambīcijas un paštaisnums.

pirms 8 gadiem, 2011.09.11 08:16

Tapirs

Leldei
Man patīk Jūsu 5.punkts. Sausais atlikums ir: Tā ka likumdošana mums nav aizliegusi iz*** šādus projektus, tad visdrīzāk mēs tā arī izdarīsim. Tas vien jau parāda Jūsu attieksmi.

pirms 8 gadiem, 2011.09.07 14:42

Guntis Leldei

Cienu kokus un skaisto un neatkārtojamo Latvijas dabu, bet kokiem nav jāaug autoceļu malās, bet mežā, parkos, varbūt māju tuvumā vai pilsētu zaļajās zonās. Par koku nesaderību ar autoceļu liecina to stāvoklis - daudzi no kokiem ir cietuši un tiem ir noplēsta miza. Katrs cietušais koks liecina par vienu vai vairākiem cietušajiem cilvēkiem - autobraucējiem. Vai patiešām koki ir svarīgāki par cilvēkiem? Vai patiešām koku dēļ būtu jāmaina diemžēl uz sliktāko pusi autoceļa būvprojekta risinājumi - mākslīgi sašaurinot braucamo daļu vai izbūvējot maza rādiusa plāna līknes, samazinot ātrumu, veidojot stāvākas nogāzes, uzstādot barjeras, izbūvējot drenāžu u.c.? Šos risinājumus, protams, var īstenot, bet vai tas būtu jādara dažu koku dēļ, kuri aug autoceļa malā?
Latviju vairāk par pusi no tās platības pārklāj meži, lielas platības pakāpeniski aizaug ar krūmiem, jo to kopēji devušies darba meklējumos uz pilsētām vai uz ārzemēm. Vai mūsu valstī patiešām koku, it īpaši šī autoceļa malā, saglabāšana būtu galvenā problēma? Vai tomēr svarīgāka ir tādas vides un apstākļu radīšana, lai cilvēki nebrauktu prom no savas valsts?
Ja dabas draugiem patiešām tik ļoti rūp Latvijas koku liktenis, tad ir taču tik daudz iespējas rūpes par kokiem izrādīt arī ar citiem darbiem, piemēram:
- apzinot un apkopjot dižkokus Latvijas mežos, reģistrējot tos, sadarbojoties ar "Latvijas valsts mežiem", pašvaldībām un privātpersonām izveidot uz tiem piekļūšanas iespējas to apskatei;
- apsekojot un pārdastojot kokus Latvijas Valsts mežu un privātpersonu izciršanai paredzētajās cirsmās;
- regulāri piedaloties mežu stādīšanas talkās. Arī Gulbenes pašvaldība, domāju, šādas iespējas dabas draugiem var piedāvāt.

pirms 8 gadiem, 2011.09.07 10:21

Dzons

Satiksmes dalibnieku dziviba pec zalo domam ir pedeja vietaa,lai dzivo pusmirusi,praulaini koki.

pirms 8 gadiem, 2011.09.06 22:35

Aldis

Visaa pasaulee domaa par drosibu uz cela,iznemot musu zalos.smiekligi.

pirms 8 gadiem, 2011.09.06 22:31

Lelde

Paldies pašvaldības izpilddirektorei par dalību komisijā un spēju saredzēt, ka arī koki var būt izcili, bet tomēr papildinājums preses ziņai no komisijas dalībnieku - dabas draugu puses:
1) dabas draugi vienmēr ir sapratuši, ka ceļš ir svarīgs un ir atbalstījuši un atbalstīs ceļa uzlabošanu, jautājumi ir vienīgi par to, kā to labāk izdarīt;
2) kuram tā ir ažiotāža? dabas draugiem tie ir tikai jautājumi par projekta izstrādes procedūras un paša projekta kvalitāti un atgādinājums, ka visas vērtības - sociālās, ekonomiskās un dabas - ir līdzvērtīgas un lēmumiem ir jābūt patiešām pamatotiem,
3) nav runa tikai par 3 kokiem, jau apsekošanas laikā tika panākta vienošanās arī par "neīsto" dižkoku saglabāšanu, t.sk., arī to četru, ko piemin izpilddirektore, vai tad ne tā!?
4) projekta autori un ceļinieki veljoprojām nepārliecināja, ka nebūtu atrodams kompromiss arī par vēl citu koku un atsevišķu alejas posmu saglabāšanu, piemēram, starp Gulbeni un Stradiem, kur tas tehniski būtu iespējams arī neatpērkot zemes, un mēs vēljoprojām gaidām un ceram uz projektētāju profesionalitāti un godaprātu,
5) iedziļinoties normatīvos, kas regulē ceļu projektēšanu, izrādās, ka projekts ir jāsaskaņo ar institūcijām, kas izsniegušas tehniskos noteikumus, t.sk., ar RVP. Un neatradās neviens standarts, kas ar obligāta normatīva spēku reģionālajos autoceļos neļautu noteikt posmus ar ātruma ierobežojumiem vai noteiktu koku attālumu līdz ceļam. Ja tā nav, informējiet par pretējo.
6) nav skaidrs, vai laika un naudas taupīšanas vai pieredzes trūkuma, vai kādu citu iemeslu dēļ neviens neattapa pieaicināt dabas un koku veselības speciālistus projektēšanas sākumā un projektēšanas vidū draudzīgi vienojās par koku masveida izciršanu, nezinot ne par dižkokiem, ne par praulgrauža atradnēm un īpaši pat nemēģinot atrast kokiem labvēlīgākus variantus, taču šī "nevērība" ir galvenais pieminētās "ažiotāžas" cēlonis.
Mēdz teikt, ka patiesība ir kaut kur pa vidu un šis droši vien nebūs pēdējais gadījums, kad novada pašvaldībai nāksies saskaņot dažādas intereses un dažādas vērtības un ar šīs "koku ažiotāžas" pieredzi tas noteikti izdosies veiksmīgāk :)

pirms 8 gadiem, 2011.09.06 21:30

pamuļķajam Olafam

Ej vēl iedzer un tad gulēt! Malku vajag sandrai, nevis stjopam.

pirms 8 gadiem, 2011.09.06 21:16

Es ierosinātu šī rudens un šīs ziemas laikā uz šī ceļa sabojāto mašīnu remontu izmaksas iekasēt no koku aizstāvjiem, jo, cik noprotams, viņu dēļ viss iekavējās par gadu.

pirms 8 gadiem, 2011.09.06 19:20

Olafs Rulbis

orandžā stjopas ieliktenes krišānes domāšana visā krāšņumā, galvenais lai būtu daudz ozolkoka malkas, pārējais lai tiek nopostīts ar Maksavas tranzītu

pirms 8 gadiem, 2011.09.06 17:34

Tad tomer skaidrais saprats uzvareja!!!!
Un bus mums normals cels!!!

pirms 8 gadiem, 2011.09.06 17:29

Vietējās ziņas