Konferencē uzsver dzelzceļa kultūrvēsturisko nozīmi 3

Gulbenes kultūras centrā sestdien norisinājās starptautiska konference par pieredzi kultūrvēsturisko dzelzceļu izmantošanā.

Konferencē piedalījās Gulbenes un Alūksnes novada pašvaldības, bānīša, Satiksmes ministrijas pārstāvji, tūrisma speciālisti, kā arī ārvalstu viesi no Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, kas pārstāv dažādas starptautiskas dzelzceļa organizācijas un muzejdzelzceļu nozari.


Latvijas Industriālā mantojuma fonda valdes priekšsēdētājs un bānīša patriots Andris Biedriņš atzīst, ka šī konference bija sasaistīta ar tvaika lokomotīves inaugurācijas ceremoniju. Konferences mērķis bija mēģināt iezīmēt tālākās perspektīvas un atgādināt par dzelzceļu kā lielu kultūrvēsturisku vērtību un potenciālu reģiona ekonomikā, kas vienmēr tiek aizmirsts.


“Tūrisma dzelzceļi un muzejdzelzceļi, kas reāli darbojas, var dot lielu ieguldījumu tieši ar to, ka tie piesaista cilvēkus konkrētai vietai, ka viņi tur atbrauc, pavada laiku, patērē savu naudu un aizbrauc arī uz citiem apkārtnes objektiem. To mēs gribējām parādīt arī uz mūsu ārzemju kolēģu piemēra. Arī ārzemju viesi atzinīgi izteicās par šo konferenci. Viņi piedalījās arī piemiņas pasākumos gan Gulbenē, gan Litenē, kas viņus ļoti aizkustināja. Tādējādi mēs veicinājām arī mūsu vēstures propagandēšanu,” saka A.Biedriņš.


Pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” direktore Iveta Kovtuņenko atzīst, ka bijis ļoti vērtīgi dzirdēt angļu, lietuviešu un krievu kolēģu pieredzi šajā jomā.


“Mums lielāka uzmanība būtu jāpievērš ne tikai pasažieru pārvadājumiem, bet arī bānīša kā tūrisma produkta attīstībai. Lietuvieši, piemēram, neveic pasažieru pārvadājumus, bet viņiem tiek organizēti ļoti daudz un dažādi pasākumi. Arī mūsu bānītim tagad notiek Bānīša svētki, Alus svētki un dažādi gadskārtu svētki, bet būtu jādomā arī par dažādu koncertu, teātra izrāžu, tematisko un ekskursiju braucienu organizēšanu. Protams, bānīša darbaspēks un cilvēku kapacitāte ir tik liela, cik ir, tādēļ visiem ir jādarbojas kopā, jo mūsu galvenais uzdevums būtu piesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku bānītim, protams, strādājot arī uz komplekso piedāvājumu – bānītis un viss pārējais, kas ir apskatāms mūsu novadā. Ļoti daudz jādomā arī par reklāmu, lai popularizētu bānīti,” saka I.Kovtuņenko.


“Šobrīd lielākā problēma ir tā, ka bānītis kā pasažieru pārvadātājs pakļaujas dažādiem inspekcijas noteikumiem pasažieru pārvadāšanā. Konferences nobeigumā arī izskanēja doma lūgt inspekciju iestrādāt noteikumos, ka bānītis ir arī tūristu piesaistes objekts. Angļu pārstāvju prezentācijā varējām redzēt, ka viņiem ir skatu platformas, kur cilvēki var sēdēt un baudīt dabu, braucot ar vilcienu. Šādu skatu platformu bānītim pašreiz pilnībā liedz izmantot inspekcijas noteikumi.”


Pievieno komentāru

Komentāri 3

Jānis

Ja dzelzceļu likvidēšana bija kļūda, tad par kļūdām ir jāmaksā, Zorgevicam jāatjauno, tā taču bija kaitniecība.

pirms 7 gadiem, 2014.06.18 12:07

:)

Diez vai kļūda. Tik pat labi varētu vaimanāt, ka vairs nepastāv telegrāfs un zirgupasts:) Kā jebkura sistēma, arī dzelzceļtransporta sist. iet savu dabisko gaitu. Kkas atmirst, kkas rodas no jauna. Stāsts ir par to - ko saglabāt nākošajām paaudzēm, un kurš par to maksās.

pirms 7 gadiem, 2014.06.18 12:28

dfg

bez ''galvenā'' dzelceļnieka vecā komunista stepanova , protams nevar notikt neviena konference, viss vecajam čekistam jazina, sevišķi pēctam kad kopā ar zorgevicu nojauca sliežu ceļu un naudu ''brālīgi'' sadalija

pirms 7 gadiem, 2014.06.18 13:57

Vietējās ziņas