Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvieši un cittautieši ir vienisprātis par nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm

Jaunākā “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījuma rezultātos redzams, ka ir vairāki jautājumi, kuros latviešu un cittautiešu viedokļi atšķiras, - piemēram, jautājumā par to, uz kādiem mērķiem Latvijai vajadzētu tiekties 2025. gadā, latvieši daudz biežāk nekā cittautieši norādīja, ka vēlas redzēt valsti ar spēcīgu latvisku identitāti. Tomēr gan latvieši, gan cittautieši pauduši vienlīdzīgu viedokli par to, ka nākotnē vēlētos redzēt Latviju kā ekonomiski konkurētspējīgu valsti.

Savukārt, vaicāti, kādas ir nozīmīgākās nozares Latvijas tautsaimniecībā, lielākā daļa respondentu - gan latvieši, gan cittautieši - par tādām ir atzinuši lauksaimniecību (68%) un mežsaimniecību (52%).

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis gan uzskata, ka vairums iedzīvotāju neizprot kopējo ekonomikas struktūru un nozares, uz kuru rēķina varētu sasniegt straujāku attīstību. ‘’Te būtu vērts atcerēties, ka Latvijas iekšzemes kopproduktā nozare ‘’Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība’’ aizņem nepilnus 4%, savukārt līderi pēc pievienotās vērtības ir tirdzniecība, rūpniecība un transports,’’ uzsver Hermanis.

Līdzīgi uzskata arī Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija, norādot, ka, spriežot pēc informācijas par nodarbināto skaitu, šīs nozares patiešām bija nozīmīgākās Latvijā divdesmitā gadsimta 20.-30. gados. ‘’Nozares, kuru veiksmīga attīstība būs pamatā stabilai Latvijas ilgtermiņa izaugsmei, noteikti ir nevis tirdzniecība vai nekustamais īpašums, bet gan eksportējošās nozares, piemēram, apstrādes rūpniecība (kur, protams, iekļautas arī pārtikas ražošana un kokapstrāde), IT, transports un citi pakalpojumi ar eksporta potenciālu,’’ norāda ekonomiste.

Lūgti paust viedokli par to, kas, viņuprāt, pirmām kārtām varētu liecināt par ‘’ekonomikas izrāvienu’’ Latvijā, gan latvieši, gan cittautieši uzskata, ka par to varētu liecināt cilvēku labklājības uzlabošanās (50%), uzņēmējdarbības izaugsme (35%) un bezdarba līmeņa samazināšanās (32%). Savukārt, vaicāti, kas valstij būtu jādara, lai ekonomika Latvijā attīstītos sekmīgāk, 55% aptaujāto latviešu uzskata, ka tādā gadījumā īpaši būtu jāatbalsta mazie un vidējie ražotāji, bet cittautieši visbiežāk (52%) uzskata, ka būtu nepieciešams sākt ar nodokļu samazināšanu ražošanas sfēras uzņēmumiem.

Līdzīgi kā ‘’Vai Rīga gatava?’’, kopš pievienošanās Eiropas Savienībai sabiedrībai ik pa laikam rodas jautājums: ‘’Kad Latvija sasniegs vidējo Eiropas dzīves līmeni?’’. Lūgti paust viedokli par to, pēc cik gadiem Latvija sasniegs Eiropas vidējo līmeni, tikai 1% aptaujāto uzskatīja, ka tas notiks 5 gadu laikā. Pētījuma ietvaros aptaujātie latvieši (20%) uzskata, ka Eiropas vidējais līmenis tiks sasniegts 16-20 gadu laikā, bet cittautieši (26%) nav tik optimistiski – viņi uzskata, ka tas notiks vēl vēlāk.

Vienlaikus lūgti izvērtēt, kurās jomās Latvijai ir vislielākās iespējas radīt pasaules līmeņa atklājumu, produktu vai pakalpojumu, ar ko valsts varētu kļūt pazīstama un bagāta, aptaujātie vienlīdz bieži norādīja, ka tā galvenokārt varētu būt farmācija (50%). Rīdzinieki atšķirībā no citu pilsētu iedzīvotājiem vislielāko potenciālu saskata informācijas tehnoloģijās (40%), tikmēr laukos dzīvojošie vislielāko potenciālu saskata ekoloģisku produktu jomā (37%).


Par “Baltic International Bank Latvijas barometru”:

“Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas