Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Analītiķi: šogad Latvijā turpināsies algu kritums

RĪGA, MAR 02, BNS - Šogad Latvijā turpināsies algu kritums, kas gan varētu būt lēnāks nekā pērn, aģentūrai BNS atzina banku analītiķi, komentējot datus par darba samaksas izmaiņām pērn.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna aģentūrai BNS pavēstīja, ka 2009.gada ceturtajā ceturksnī algas sabiedriskajā sektorā turpināja samazināties daudz straujāk nekā privātajā sektorā - attiecīgi par 6,8% un 1,6% ceturkšņa laikā.  

"Lai gan lielāks algu kritums sabiedriskajā sektorā nekā privātajā sektorā ir daļēji saistīts ar nepamatoti dāsnām prēmijām 2008.gada ceturtajā ceturksnī, tik un tā liela algu samazināšana valsts sektorā mazliet uztrauc. Tas samazina darbinieku motivāciju un palielina korupcijas risku. Turklāt tas daļēji atspoguļo arī nevēlēšanos samazināt valsts sektorā veikto funkciju skaitu - efektivizējot darbības procesu, var panākt mazāku algu kritumu," sacīja Strašuna.

 

Viņa arī teica, ka privātajā sektorā algu samazinājums joprojām ir pārsteidzoši mazs. "Privātie uzņēmumi izvēlas atlaist darbiniekus vai samazināt darba stundas. Pašlaik izskatās, ka korekcija darbinieku skaitā aizgājusi mazliet par tālu - nodarbinātība jau ir 2002.gada līmenī, tas ir, vairāk darba vietu ir pazaudēts recesijas laikā, nekā tika izveidots uzplaukuma laikos," klāstīja Strašuna.

 

Viņa minēja, ka "Swedbank" arī šogad sagaida algu krituma turpināšanos un tas, visticamāk, vairāk skars privāto sektoru.

 

"Pašlaik darba tirgū pielāgošanās vēl nav beigusies, jo konkurētspējas ieguvumi līdz šim vēl nav pietiekami. Tā kā darbinieku skaita lielāka samazināšana jau ir notikusi, turpmākā darba tirgus korekcija, visticamāk, notiks uz darba algu samazināšanas rēķina un ražīguma uzlabojumiem. Turklāt jo ātrāk un vairāk varēsim palielināt produktivitāti un ražošanas apmērus, jo mazāka būs nepieciešama algu korekcija. Un to var ietekmēt jebkurš - jo čaklāk un efektīvāk strādājam un pēc iespējas mēģinām uzlabot esošo darba procesu, jo mazāka nepieciešamība uzņēmumam būs samazināt algas," paskaidroja Strašuna.

 

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS pastāstīja, ka darba samaksas statistikā par 2009.gada pēdējo ceturksni lielus pārsteigumus gaidīt nebija pamata - atalgojuma apmērs turpina samazināties - un šāda tendence saglabāsies arī šogad.

 

"Darba samaksas statistika ir viens no piemēriem, kas raksturo nesabalansētības izveidošanos ekonomikā. Tajā atspoguļojas nesamērība starp kopējā atalgojuma kāpumu straujās izaugsmes gados privātajā un sabiedriskajā sektorā. Par šo nesamērību brīdināja arī Eiropas Komisija. Nu ekonomikas spējas nodrošināt sabiedrisko sektoru ar attiecīgu atalgojumu ir strauji samazinājušās. Tādēļ arī tieši sabiedriskais sektors ir tas, kas pamatā veido lielo kritumu," sacīja Gašpuitis.

 

Viņš norādīja, ka izaugsmes gados atalgojuma kāpums privātajā sektorā kopumā bija mērenāks, atbilstošs katra sektora iespējām, līdz ar to arī kritums tagad ir mazāks, un atalgojuma samazināšana tiek izmantota kā viena no pēdējām optimizācijas iespējām. Kopējais sabiedriskā sektora kritums ir bijis mazāks nekā vispārējās valdības sektorā jeb 10,9%, jo sviras, kā ietekmēt pašvaldību un valsts uzņēmumu atalgojuma līmeni, ir ierobežotas. Turklāt nereti šie uzņēmumi tirgū atrodas priviliģētā stāvoklī, kas nosaka to iespējas brīvāk noteikt atalgojuma līmeni.

 

"Protams, atalgojuma jautājums ir akcionāru rokās. Taču, vai valsts spēj, ir ieinteresēta un vai tas ir vajadzīgs, ir skatāms katrā gadījumā individuāli," piebilda Gašpuitis.

 

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts atzina, ka šogad bruto atalgojuma līmenis turpinās pazemināties, bet izmaiņas nodokļos vairāk samazinās neto ienākumu līmeni. Joprojām sagaidāmas izmaiņas, kas izteiktākas aprises iegūs, kad sāksies darbs pie nākamā budžeta.

 

"Lielākais devums kopējā atalgojuma kritumā sagaidāms no sabiedriskā sektora. Neskatoties uz lielo kritumu, darba samaksa sabiedriskajā sektorā joprojām ir augstāka par atalgojumu privātajā sektorā. Bezdarbs vēl turpina pieaugt, un bizness cīnās par izdzīvošanu. Tādēļ valdībai un atbildīgajām institūcijām vajadzēs turpināt darbu pie tā revidēšanas, kas drīzāk vairāk izpaudīsies kā izlīdzināšana un nesamērību novēršana. Turpmākā notikumu attīstība ekonomikā noteiks to apmēru. Pagaidām noplūdušie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati ir spilgts apliecinājums tam, ka resursi optimizācijai joprojām ir. Turklāt atrunas par pelēkās ekonomikas esamību un atalgojuma maksāšanu aploksnēs nevar būt pamatojums nesamērīgajām algām sabiedriskajā sektorā. Turpmāk atalgojuma izmaiņas sabiedriskajā sektorā ir jāskata kopskatā ar tā efektivitāti, darba rezultātiem un tā attīstību privātajā sektorā," uzsvēra Gašpuitis.

 

"DnB NORD Bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai BSN atzina, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī turpinājās straujš algu samazināšanās process, kas pa īstam sākās ceturksni iepriekš, kad budžeta krīze piespieda krasi samazināt algas sabiedriskajā sektorā.

 

Viņš arī piebilda, ka algu kritums salīdzinājumā ar līdz šim augstāko punktu, kas tika sasniegts 2008.gada ceturtajā ceturksnī, jau ir patiešām liels - par 12,1%, un tādējādi deflācijas stratēģija ir bijusi veiksmīga.

 

Strautiņš teica, ka krietni straujāk nekā vidēji 2009.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2008.gada ceturto ceturksni samazinājušās algas sabiedriskajā sektorā, par 23,7% pretstatā 5% privātajā sektorā, kas atspoguļo atšķirīgo pieeju izmaksu samazināšanai - algu vai darbinieku skaita samazināšana.

 

"No sociālā viedokļa būtu vēlams, lai arī privātajā sektorā izmaksu samazināšana notiktu galvenokārt caur algu samazināšanu, taču uzņēmumu izvēlētais ceļš noteikti ir bijis labvēlīgāks konkurētspējas pieaugumam nākotnē. Uzņēmēju izmaksas samazinātas, panākot augstāku darba ražīgumu, ko savukārt nodrošina iespēja paturēt tikai labākos darbiniekus un stingrāk prasīt labu darba rezultātu," klāstīja Strautiņš.

 

Viņš piebilda, ka arī 2009.gada decembrī darba samaksa salīdzinājumā ar novembri pieauga, līdzīgi kā citos gados, - tātad darbiniekus joprojām daudzviet stimulē ar prēmijām, bet lielāko daļu algu krituma radījusi tieši pamatalgu samazināšana.

 

Strautiņš arī norādīja, ka sabiedriskajā sektorā algu samazināšana ir notikusi neproporcionāli un visvairāk cietuši izglītībā strādājošie (-34,9%).

 

"Šeit var saskatīt no budžeta naudas izlietošanas viedokļa efektīvu, taču vienalga cinisku pieeju - tā kā nākotnē vajadzēs daudz mazāk izglītībā strādājošo, šajā jomā algu samazināšana rada mazāko risku, ka varētu trūkt darbinieku. Šāda algu politika neveicina ambiciozāko un spējīgāko cilvēku piesaistīšanu izglītības nozarei, no nozares attīstības viedokļa pareizāk būtu krasāk samazināt strādājošo skaitu, bet palikušajiem maksāt vairāk. Taču tādā gadījumā daudziem cilvēkiem pārdzīvot krīzi kļūtu vēl grūtāk," pastāstīja Strautiņš.

 

Pēc viņa prognozētā, 2010.gadā darba samaksas kritums palēnināsies, jo jau skaidri saskatāmas recesijas beigas.

 

"Taču vismaz gada pirmajā pusē algu samazināšanās vēl būs jūtama. Uzņēmējiem situācija darba tirgū sniedz šādu iespēju, turklāt arī daudzos uzņēmumos tieši pašlaik finansiālās problēmas kļūst īpaši akūtas, tieši ekonomikas lejupslīdes perioda beigās to sakrājies visvairāk. Vērā ņemams algu pieaugums būs iespējams tikai 2011.gadā," minēja Strautiņš.

 

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pagājušajā gadā Latvijā mēneša vidējā bruto (pirmsnodokļu) darba samaksa bija 461 lats, kas ir par 18 latiem jeb 3,9% mazāka nekā 2008.gadā.

 

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas