Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Arodbiedrību savienība CVK iesniedz 11 185 parakstus par Satversmes grozījumiem

Rīga, 1.febr., LETA. Šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniedza 11 185 Latvijas pilsoņu parakstus par Satversmes grozījumiem, kas vēlētājiem nodrošinātu iespēju pirms termiņa atlaist Saeimu.

Lai iesniegtu Satversmes grozījumu likumprojektu CVK, bija nepieciešams apkopot vismaz 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu.

 

"Ar saviem parakstiem tauta ir apliecinājusi, ka ir jābūt šim drošības mehānismam, kas piespiestu Saeimas deputātus strādāt ar pilnu atdevi," norādīja Krīgers.

 

LBAS vāca parakstus sadarbībā ar Zvērinātu notāru padomi, tāpēc parakstīties bija iespējams visos notāru birojos Latvijā. Statistika liecina, ka parakstītāji pārstāv visus valsts reģionus. Rīgas notāru birojos parakstījušies 72%, Kurzemē - 11%, Vidzemē - 8%, Zemgalē - 6%, bet Latgalē - 3% no kopējā parakstījušos skaita.

 

CVK šodien iesniegtos parakstus pārbaudīs 2-6 nedēļu laikā.

 

Parakstu vākšana tika uzsākta pērn 24.oktobrī.

 

Kā ziņots, saskaņā ar likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" sagatavotais likumprojekts ar vismaz 10 000 notariāli apstiprinātu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu parakstu ir jāiesniedz CVK. Pēc tam dažu nedēļu laikā iesniegtie paraksti tiks salīdzināti ar Iedzīvotāju reģistra datiem, lai pārliecinātos, vai kāds nav parakstījies vairākas reizes un vai visi parakstījušies Latvijas pilsoņi ir sasnieguši 18 gadu vecumu.

 

Šim pasākumam no valdības tiks lūgts papildu finansējums 2000 latu apmērā, jo CVK budžetā 2008.gadam līdzekļi vēlētāju parakstu pārbaudei nav paredzēti.

 

Ja izrādīsies, ka nepieciešamie 10 000 vēlētāju parakstu tomēr nav savākti, par to tiks informēti Satversmes grozījumu projekta iesniedzēji. Tā kā notariāli apstiprinātie vēlētāju paraksti ir derīgi vienu gadu, trūkstošos parakstus iesniedzēji varēs turpināt vākt.

 

Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai. Tad CVK lems par 30 dienu ilgas parakstu vākšanas izsludināšanu, kuras laikā visā Latvijā būs jāsavāc ne mazāk kā 1/10 daļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo vēlētāju skaita jeb 149 064 vēlētāju paraksti.

 

Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai. Saeimai šis likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts jāizskata tajā sesijā, kurā tas iesniegts. Ja likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts iesniegts sesiju starplaikā vai ārkārtas sesijā, tas jāizskata nākamajā kārtējā sesijā vai šā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta izskatīšanai īpaši sasauktā ārkārtas sesijā.

 

LBAS ierosina Satversmes 78.pantu izteikt šādā redakcijā - ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu, likuma projektu, lēmuma projektu par Saeimas atlaišanu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

 

Savukārt 79.pantu tā rosina izteikt šādā redakcijā - tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem iedzīvotājiem. Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos, lēmums par Saeimas atlaišanu ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos, Saeimas atlaišanu.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas