Atlūgumu, iespējams, iesniegs viens no telefonsarunu lietā minētajiem senatoriem

Rīga, 21.aug., LETA. Atlūgumu, visticamāk, jau tuvākajā laikā iesniegs viens no astoņiem Augstākās tiesas (AT) senatoriem, kurš minēts šomēnes klajā nākušajā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" publiskotajās, iespējams, noklausītajās tieslietu sistēmas darbinieku telefona sarunās.

 

LETA jau ziņoja, ka, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam. Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā.  

Vadoties no grāmatas priekšvārdā atrodamā savdabīgā personu rādītāja, telefonsarunās varētu būt iesaistīti astoņi senatori - AT Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars, AT Senāta Civillietu departamenta senators Ojārs Druks-Jaunzemis, AT Senāta Civillietu departamenta senators Zigmants Gencs, AT priekšsēdētāja vietnieks, AT Senāta krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, AT Senāta Civillietu departamenta senatore Skaidrīte Lodziņa, AT Senāta Civillietu departamenta senators Ilgars Zigfrīds Šepteris un AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Gunta Višņakova.

 

AT priekšsēdētājs Guļāns otrdien žurnālistiem sacīja, ka pēc sarunas ar vienu senatoru, kura vārdu viņš atteicās minēt, jau esot skaidrs, ka, visdrīzāk, tikšot iesniegts atlūgums.

 

"Tas ir solis, kas apliecina, ka cilvēks ir sapratis, kāda ir šī situācija," sacīja AT priekšsēdētājs.

 

Guļāns gan bija izvairīgs, atbildot uz jautājumu, vai viņš liks atlūgumu iesniegt arī pārējiem grāmatā minētajiem tiesnešiem, un norādīja, ka katram pašam ir jāvērtē sevi individuāli, lai gan tas esot grūti un sāpīgi.

 

Guļāns, tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un AT dažādu struktūru pārstāvjiem, aicināja visus grāmatā minētos tiesnešus rūpīgi izanalizēt savu rīcību gan pirms 10 gadiem, gan šobrīd.

 

Guļāns sacīja, ka ir runājis gan ar grāmatā minētajiem tiesnešiem, gan ar viņu kolēģiem. Tiesneši, kuru vārdi nav minēti grāmatā, pauduši viedokli, ka negrib strādāt kopā ar kolēģiem, par kuriem radušās aizdomas saistībā ar klajā nākušo publikāciju.

 

Guļāns apgalvoja, ka publikācija liecina par "ļoti nopietnu krīzi" un katram, kas ir minēts grāmatā, esot publiski jāskaidro, iespējams, veiktās telefonsarunas.

 

Zatlers tiesnešiem norādīja, ka "lietas vienmēr var vērst uz labu". Prezidents aicināja sabiedrībai vairāk skaidrot pašreizējo situāciju tiesā, lai nerastos maldīgs priekšstats. Valsts prezidents līdzīgi kā AT priekšsēdētājs aicināja publikācijā minētos tiesnešus domāt par savu profesionālo karjeru un tiesu sistēmu kopumā, izdarot secinājumus.

 

Vairāki diskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka viņi pēc publikācijas klajā nākšanas jūtoties neērti, vairāki diskusijas dalībnieki apgalvoja, ka tiesnešiem ir jābūt noslēgtiem un viņi nedrīkstot konsultēties par noteiktu lietu sprieduma tapšanas laikā.

 

Prezidents aicināja tiesnešus uz diskusiju, vai aizliegums tikties ar kādu personu ir bīstams demokrātijai, jo viņš kā prezidents uzskata, ka viņam ir tiesības tikties ar jebkuru cilvēku, piemēram, arī ar ieslodzījumā esošu. Tiesneši savukārt norādīja, ka viņu ieņemamais amats ir atšķirīgs no prezidenta amata un viņiem ir jābūt vairāk norobežotiem un neitrāliem sprieduma tapšanas laikā.

 

Kā ziņots, grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa "sakārtošanas" receptes" izdevusi SIA "Baltic Screen", tās autors ir Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis Lato Lapsa.

 

Ģenerālprokuratūra jau sākusi pārbaudīt Lapsas iesniegumu un tam pievienotos visai apjomīgos materiālus, kuros, iespējams, ir noklausītu Grūtupa biroja telefonsarunu atšifrējumi.

 

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas