Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Augstākā tiesa atļauj izdot Lietuvai bijušo omonieti

Rīga, 18.janv., LETA. Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta šodien nolēma atļaut izdot Lietuvai bijušo OMON kaujinieku Konstantīnu Ņikuļinu.

Par pretvalstisku darbību Latvijā jau notiesāto 1967.gadā dzimušo Ņikuļinu Lietuva lūdz izdot, jo kamiņvalsts prokuratūra tur viņu aizdomās par Medininku robežkontroles punkta darbinieku noslepkavošanu 1991.gada vasarā.

 

Ņikuļinam iepriekš tika piemērota procesuālā aizsardzība Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas rajona nodaļas vadītāja Vjačeslava Liscova slepkavības lietā, tādēļ viņam ir pase uz Latvijas pilsoņa Konstantīna Mihailova vārda.

 

Šo apstākli patlaban izmanto viņa aizstāvība, lai censtos panākt Ņikuļina neizdošanu, proti, nevarot izdot personu ar citu identitāti. Savukārt prokuratūra norāda, ka procesuālā aizsardzība tiek atcelta, ja persona pastrādā noziegumu. Gan Ņikuļinam, gan Mihailovam ir vienādi pirkstu nospiedumi, tātad šī ir viena un tā pati persona.

 

Traģiskajā 1991.gada 31.jūlija naktī omoniešu uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam tika smagi ievainoti un vēlāk slimnīcā mira septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki. Viņi tika nogalināti ar šāvieniem pakausī. Slaktiņā, kura vaininieki joprojām nav saukti pie atbildības, izdzīvoja vienīgi smagi ievainotais muitnieks Toms Šerns.

 

Nozieguma izmeklēšanu apgrūtina tas, ka apsūdzētie un prāva daļa svarīgāko liecinieku šobrīd dzīvo Krievijā. No daudzajiem Lietuvas Ģenerālprokuratūras pieprasījumiem ļaut nopratināt šīs personas un veikt citas procesuālās darbības Krievija izpildījusi tikai dažas.

 

Kā atzinis Lietuvas Ģenerālprokuratūras Organizēto noziegumu un korupcijas izmeklēšanas departamenta prokurors Rolands Stankevičs, kas izmeklē Medininku slaktiņa apstākļus, viņam nevienā citā lietā nav nācies sastapties ar tādu izvairīšanos saukt nozieguma vaininiekus pie atbildības.

 

Pirmstiesas izmeklēšanas dati ļauj spriest, ka Medininku noziegumā vainojama daļa PSRS Iekšlietu ministrijas karaspēka Rīgas OMON vienības locekļu, kuri tā gada 30.jūlijā apmeklēja Viļņas OMON bāzi. Vēl viena Rīgas omoniešu grupa tai pašā naktī sarīkoja sprādzienu pie bijušās PSRS armijas 42.divīzijas štāba ēkas Viļņā.

 

Pēc Stankeviča teiktā, izskatītas divas traģēdijas versijas. Saskaņā ar vienu no tām Viļņas un Rīgas omoniešiem toreizējās PSRS Iekšlietu ministrijas uzdevumā bija jāliek šķēršļi neatkarību atjaunojušās Lietuvas muitas dienestu darbībai - tolaik omonieši bieži uzbruka muitas posteņiem un nereti piekāva to darbiniekus. Pieļauts arī, ka Medininku kontrolpunkts briesmīgajam noziegumam izraudzīts personiskas atriebības nolūkā.

 

Otra versija, kuru pārbaudīt Lietuvai, visticamāk, neizdosies, ir politiska, sacījis prokurors. Proti, bija paredzēts, ka tā gada augustā Krievijā viesosies toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs seniors. Augustā Maskavā tika organizēts militārs apvērsums. "Kas apgalvos, ka tādējādi reakcionārie spēki nemēģināja imitēt nemierus bijušajā Padomju Savienībā, lai vainotu "perestroikas" līderus nespējā kontrolēt situāciju?" viņš piebildis.

 

Kā ziņots, 2004.gada oktobrī Rīgas apgabaltiesa Ņikuļinam piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem ar pusi gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

 

Saskaņā ar apsūdzību Ņikuļins kā OMON darbinieks piedalījies vairākos uzbrukumos cilvēkiem uz Vecmīlgrāvja tilta, Iekšlietu ministrijas (IeM) ieņemšanā, uzbrukumos trim muitas punktiem uz Latvijas-Lietuvas robežas, LTV ēkai, Minskas milicijas skolas filiālei Rīgā, IeM Mācību centram Dubultos u.c.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas