Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Augulis: Ieturētās pensijas izmaksājamo naudas summu nevar uzskatīt par ienākumu vienā mēnesī

Rīga, 18.janv., LETA. Novērtējot cilvēku materiālos resursus, pensionāriem ieturētās pensijas izmaksājamo naudas summu nevar uzskatīt par ienākumu vienā mēnesī, uzskata labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš pašvaldībām nosūtītajā vēstulē skaidro, ka šādā gadījumā jāņem vērā pilnas pensijas apmērs (pirms samazināšanas) iepriekšējos trīs mēnešos, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļā.  

Tāpat kopš 2009.gada 1.decembra ģimenes ienākumos ieskaita ģimenes valsts pabalstu, kā arī pašvaldības un Nodarbinātības valsts aģentūras organizētā pasākuma "Darba praktizēšana ar stipendiju" laikā saņemto stipendiju 100 latus mēnesī. Savukārt no 100 līdz 50 latiem samazināta tā vecāku pabalsta daļa, kas netiek ņemta vērā, novērtējot cilvēka materiālo situāciju, atgādina Augulis.

 

Tajā pašā laikā pašvaldība savos saistošajos noteikumos var noteikt labvēlīgākus nosacījumus ģimenes (personas) atzīšanai par trūcīgu, tostarp par trūcīgu var atzīt arī ģimeni ar parādsaistībām. Tāpat naudā izmaksātais sociālās palīdzības pabalsts uzskatāms par sociālās palīdzības pabalstu, uz kuru nevar vērst piedziņu.

 

Ministrs uzsver, ka kopš 2009.gada 1.decembra pašvaldības, izvērtējot ģimenes ienākumus, no pamatbudžeta ir tiesīgas izmaksāt pabalstus tikai ģimenes pamatvajadzībām, piemēram, ēdienam, apģērbam, mājoklim, veselības aprūpei, obligātajai izglītībai. Turklāt pašvaldībām ir pienākums nodrošināt, lai cilvēks, kurš pašvaldības sociālajā dienestā iesniedzis iesniegumu un aizpildījis iztikas līdzekļu deklarāciju, sociālo palīdzību saņemtu savlaicīgi un pilnā apmērā.

 

Vienlaikus labklājības ministrs norāda, ka vairākās pašvaldībās noteiktie ierobežojumi sociālās palīdzības saņemšanai, piemēram, aizliegums slēgt dzīvokļa īres līgumu, ienākumu pielīdzināšana kādai noteiktai summai, ir prettiesiski un tos nevar noteikt attiecībā uz cilvēka tiesībām saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalstu un vienreizēju materiālu palīdzību. Šādiem ierobežojumiem jābūt noteiktiem likumā vai vismaz Ministru kabineta noteikumos.


Ņemot vērā, ka pašvaldību iesniegtie valsts budžeta līdzfinansējuma pieprasījumi GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai mēdz būt kļūdaini un bieži netiek iesniegti savlaicīgi, labklājības ministrs atkārtoti aicina pašvaldības pievērst pastiprinātu uzmanību minētā līdzfinansējuma pieprasījumu iesniegšanas termiņiem. Pretējā gadījumā LM ir tiesības minēto līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām atteikt.

 

Tāpat LM ir tiesīga noraidīt valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pašvaldībai, konstatējot normatīvo aktu pārkāpumus GMI, dzīvokļa pabalsta vai citu sociālās palīdzības pabalstu aprēķināšanā vai piešķiršanā.

Kā zināms, pašvaldībām līdz katra mēneša 15.datumam jāiesniedz LM noteikta parauga pieprasījums, sniedzot informāciju par mēnesī pašvaldības sociālajiem pabalstiem izlietoto līdzekļu apmēru un nepieciešamo līdzfinansējuma apmēru.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas