Bakteriālā iedega konstatēta arī Valsts augļkopības institūtā jeb Upīša dārzā

Rīga, 15.aug., LETA. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) bīstamās augļkoku slimības - bakteriālās iedegas jeb "Erwinia amylovora" - infekciju konstatējusi arī Latvijas Valsts augļkopības institūtā, kas plašāk pazīstams kā slavenā latviešu selekcionāra Pētera Upīša dārzs Dobelē, Graudu ielā.

 

Lai pārbaudītu infekcijas izplatību institūtā, dienests ņem papildu paraugus, kuru testēšana vēl turpinās, kā arī veic izmeklēšanu, aģentūru LETA informēja VAAD.  

VAAD Stratēģijas un metodoloģijas departamenta direktore Kristīne Kjago aģentūrai LETA pastāstīja, ka institūtam līdz 15.septembrim ir noteikta karantīna, kas nozīmē, ka no tā nevarēs izvest un ievest tajā saimniekaugus. Šajā laikā tiks veiktas dažādas pārbaudes, un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību.

 

Kopā ar Latvijas Augļkopju asociāciju, Stādu audzētāju biedrību un citām zinātniskām institūcijām tiks lemts par turpmākajiem fitosanitārajiem pasākumiem infekcijas izplatības ierobežošanai.

 

Latvijas Valsts augļkopības institūta direktores vietniece Baiba Skrebele aģentūrai LETA sacīja, ka komentārus Augļkopības institūts šodien nesniegs.

 

Arī Latvijas Augļkopju asociācija aģentūrai LETA pagaidām atteicās sniegt oficiālus komentārus.

 

Vietā, kur patlaban atrodas Upīša dārzs, 1945.gadā tika izveidota izmēģinājumu saimniecība. Kopš 1957.gada Upītis strādājis ar 24 kultūru selekciju un introdukciju - ābelēm, bumbierēm, plūmēm, ķiršiem, aprikozēm, valriekstiem, lazdām, īstajām cidonijām, avenēm, zemenēm, ceriņiem un citiem augiem.

 

Patlaban kopējā Upīša dārza platība ir aptuveni 35 hektāri, un galvenokārt speciālisti tajā nodarbojas ar augļaugu selekciju, to ģenētisko resursu izpēti un saglabāšanu, dārzā vērojama liela šķirņu daudzveidība.

 

Tas ir arī lielākais ceriņu dārzs Baltijā. Šos augus gan bakteriālā iedega neapdraud.

 

Kā ziņots, šī gada 20.jūlijā kilometra rādiusā ap Staļģeni tika noteikta karantīnas zona, bet vēl trīs kilometru rādiusā ap to - buferzona. Staļģenē tika izcirsti slimie augi un tādi, kurus slimība varētu apdraudēt.

 

Bakteriālā iedega ir bīstama infekcijas slimība, jo to grūti apkarot, bet labvēlīgos laika apstākļos - karstā un mitrā laikā - slimība attīstās neprognozējami ātri. Infekcija izplatās ar kukaiņu, galvenokārt bišu, vēja un putnu, kā arī inficētu stādu palīdzību, iepriekš pastāstīja VAAD direktors Ringolds Arnītis.

 

Viņš uzsvēra, ka slimība nav bīstama cilvēkiem un dzīvniekiem, bet ir postoša saimniekaugiem.

 

Slimības redzamākie simptomi ir nobrūnējuši un nokaltuši zari, daži vai visi ziedi novīst, nomelnē un iet bojā, tomēr nenokrīt un paliek pie auga. Arī augļi nobrūnē, sačokurojas un iet bojā, bet nenokrīt. Pavasarī cietušie koki izskatās kā deguši vai sala bojāti, vēlāk bojāto koku miza vietām uzpūšas un plaisā.

 

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas