Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Balsojums pret Maizīti ir atriebība par labi darītu darbu

Šodienas Saeimas aizklātais balsojums pret Jāņa Maizīša atkārotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā norāda uz atsevišķu partiju bailēm Ģenerālprokuratūras vadītāja amatā redzēt ģenerālprokuroru, kurš uzsācis daudzu apjomīgu apsūdzību virzīšanu un kuram cīņa ar korupciju allaž bijusi viena no galvenajām prioritātēm, uzskata partija Jaunais laiks (JL).

„Maizīša pārvēlēšana amatā bija valsts tiesiskuma un arī politisko partiju godaprāta pārbaude. Šodienas aizklātais balsojums norāda uz politiskās atbildības trūkumu. Līdzīgi kā, lemjot par tiesneša Māra Vīganta apstiprināšanu, arī šoreiz politiķu vārdi atšķīrušies no darbiem. Tiesa, šajā gadījumā sekas valstij var izrādīties daudz nopietnākas. Acīmredzot dažām politiskajām partijām un aiz tām stāvošajiem ekonomiskajiem grupējumiem bailes no Maizīša profesionalitātes un neietekmējamības bijušas tās, kuru dēļ likti nopietni šķēršļi sekmīgajai prokuratūras cīņai ar korupciju un jau uzsākto apsūdzību virzīšanai," norāda JL valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.  

Maizīša profesionalitāte, drosme, politisko un ekonomisko grupējumu nespēja ietekmēt viņa lēmumus ļāvusi Ģenerālprokuratūrai uzsākt daudzus apjomīgus apsūdzības procesus, tostarp, Jūrmalgeitas, Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas, Parex bankas pārņemšanas, Digitālgeitas un citas lietas. Acīmredzot tieši šī Generālprokuratūras darbība likusi daļai Saeimā pārstāvēto politisko spēku aiz tiem stāvošu personu un ekonomisku grupējumu interesēs atriebties Ģenerālprokuratūrai par labi padarītu darbu, norāda JL.

 

Šā notikuma kontekstā dubultsvarīgs kļūst jautājums par vakanto tieslietu ministra amatu, kam jākļūst par stingu sašūpotās tiesībsargājošās sistēmas balstu, kura lēmumus nevar ietekmēt ne politiskie spēki, ne ekonomiskie grupējumi, norāda JL.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas