Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Briselē apstiprina ES un Latvijas papildināto saprašanās memorandu

Rīga, 3.febr., LETA. Šodien Briselē Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu komitejas sanāksmē apstiprināts ES un Latvijas papildinātais saprašanās memorands.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis aģentūru LETA informēja, ka tagad papildinātais saprašanās memorands ir saskaņots ar visām bloka dalībvalstīm un var sākties abpusējais parakstīšanas process.  

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar noteikto procedūru Latvijai ir jāsaņem visu ES dalībvalstu atbalsts kārtējās starptautiskā aizdevuma daļas saņemšanai.

 

Plānots, ka papildu saprašanas memorandu no Latvijas puses parakstīs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), finanšu ministrs Einars Repše (JL), Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane, savukārt no ES puses - ES ekonomikas un monetāro jautājumu komisārs.

 

Pēc tam Latvija saņems 500 miljonus eiro (350 miljonus latu).

 

Latviju sanāksmē Briselē pārstāvēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas lietu jautājumos Inta Vasaraudze.

 

LETA jau ziņoja, ka 22.janvārī pēc Saeimas mandāta saņemšanas Dombrovskis, Repše, Rimšēvičs un Krūmane parakstīja Nodomu vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).

 

SVF valde Nodomu vēstuli ar Latvijas Republiku varētu apstiprināt šā gada 12.februārī, kad ir ieplānota SVF valdes sēde. Pēc pozitīva balsojuma Latvija saņems 300 miljonus eiro (210 miljonus latu).

 

Jau ziņots, ka Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem šogad plānojusi saņemt 2,7 miljardus eiro (1,89 miljardus latu), kas ir krietni mazāk nekā iepriekš prognozētie četri miljardi eiro (2,8 miljardi latu).

Tiek plānots, ka EK šogad Latvijai sniegs atbalstu 700 miljonu eiro (490 miljonu latu) apmērā, bet SVF piešķirs 500 miljonus eiro (350 miljonus latu).

 

Ziemeļvalstis - Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija - kopumā piešķirs vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu).

 

Pasaules Banka Latvijai piešķirs 200 miljonus eiro (140 miljonus latu), bet Čehija, Polija un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) - 300 miljonus eiro (210 miljonus latu).

 

Savukārt 2011.gadā EK Latvijai aizdos 200 miljonus eiro, Ziemeļvalstis piešķirs 900 miljonus eiro (630 miljonus latu), bet SVF - 400 miljonus eiro (280 miljonus latu).

 

Līdz šim Latvija jau ir saņēmusi atbalstu 3,3 miljardu eiro (2,3 miljardu latu) apmērā.

 

Tā 2008.gada nogalē Latvija no SVF jau saņēma 600 miljonus eiro (420 miljonus latu) ar atmaksas termiņu 2013.gada 27.decembris. Bet pērn augusta beigās Latvija saņēma vēl 200 miljonus eiro (140 miljonus latu), kas jāatdod līdz 2014.gada 28.augustam. Aizdevumu procentu likme ir 2,352%.

 

EK Latvijai piešķīrusi jau 2,2 miljardus eiro (1,54 miljardus latu), kuri jāatmaksā līdz 2015.gada janvārim.

ERAB jau piešķīrusi 100 miljonus eiro (70 miljonus latu). Tiek uzsvērts, ka ERAB atbalsts nav aizdevums Latvijai, bet ieguldījums AS "Parex banka" akciju un subordinētajā kapitālā.

 

Savukārt Pasaules Banka pārskaitījusi 200 miljonus eiro (140 miljonus latu) ar sešu mēnešu LIBOR+2% likmi un atdošanas termiņu 2019.gada jūlijs.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas