Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Černobiļas kodolkatastrofas radītais piesārņojums ietekmējis dzīvnieku valsti vairāk, nekā domāts

Londona, 19.marts, LETA--REUTERS. Radioaktīvais piesārņojums, ko radījusi 1986.gadā notikusī avārija Černobiļas atomelektrostacijā, ietekmējis dzīvnieku valsti tās apkaimē daudz lielākā mērā, nekā uzskatīts līdz šim, liecina jauns pētījums.

Lai gan kopš tā laika pagājuši jau gandrīz 23 gadi, piesārņotajos Ukrainas apvidos joprojām ir jūtami mazāk kameņu, sienāžu, taureņu, zirnekļu un citu bezmugurkaulnieku. Šis atzinums liek apšaubīt līdzšinējos pieņēmumus, ka dzīvā daba ap Černobiļu sākusi atgūties.

 

"Mēs bijām pārsteigti, ka šai virzienā nav veikti nekādi pētījumi. Esam pirmie, kas pievērsuši uzmanību dzīvo radību izplatības blīvumam," telefona intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" pastāstījis pētījuma vadītājs, Francijas zinātniskās pētniecības centra eksperts Anderss Mellers.

 

Zinātnieki salīdzinājuši piesārņotākos un mazāk piesārņotos apvidus un atklājuši, ka Černobiļas zonā ir vietas, kur kukaiņi tikpat kā nav atrodami. Pēc Mellera teiktā, dažviet uz vienu kvadrātmetru saskaitīti caurmērā aptuveni simts kādas sugas īpatņu, bet citviet - mazāk par vienu, un tas sakāms par visām pētītajām sugām.

 

Turklāt dzīvajām radībām Černobiļas tuvumā biežāk konstatēti dažādi fiziski defekti, piemēram, krāsu novirzes vai neattīstītas ekstremitātes.

Kā norādījis zinātnieks, parasti dzīvniekus ar šādiem defektiem atrast ir grūtāk, jo viņiem ir lielākas iespējas tikt apēstiem. "Tādam, kura spārni ir dažāda garuma, nav lielu izredžu izbēgt vajātājiem, taču šai gadījumā mēs atradām daudzus īpatņus ar šādām anomālijām," viņš piebildis.

 

Lai gan katastrofas zona ir kļuvusi par milzīgu rezervātu, kur savairojušies vilki, brieži un mežacūkas, šis pētījums liek apšaubīt pieņēmumus, ka šī teritorija sākusi ekoloģiski atgūties.

Agrākajos pētījumos arī nav ņemts vērā, ka daudzus gadus pēc sprādziena dzīvnieku populācijas piesārņotajā zonā
nav ietekmējusi cilvēka klātbūtne, atgādinājis Mellers.

 

"Mūsu mērķis bija noskaidrot, vai piesārņotajos apvidos dzīvnieku kļuvis vairāk vai arī mazāk. Nav šaubu, atbilde ir - mazāk," viņš piebildis.

 

Pētījums aptvēra zonu 30 kilometru rādiusā ap Černobiļu, taču radioaktīvais piesārņojums pēc avārijas izplatījās daudz plašākā teritorijā, kas ietvēra prāvus Baltkrievijas un Krievijas rajonus.

 

Kā uzskata Mellers, domājams, ka pētījuma rezultāti attiecināmi arī uz šīm teritorijām, taču tās ir tik plašas, ka ne uz kādiem kādiem attīrīšanas pasākumiem nav pamata cerēt.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas