Darba devēji vēlas slimības lapu apmaksas reformu

Rīga, 6.aug., LETA. Darba devēji vēlas, lai slimības lapu apmaksas termiņš, kas jāapmaksā darba devējam, tiktu samazināts. To šodien ziņo laikraksts " Dienas Bizness" (dB).

14 dienu garais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš Latvijas uzņēmējus padara konkurētnespējīgus salīdzinājumā ar kaimiņvalstu uzņēmējiem.

 

"Pie teju vai vienādām izejvielu un darbaspēka izmaksām Baltijas valstīs, produkta vai pakalpojuma pašizmaksa Latvijā ir augstāka nekā Igaunijā vai Lietuvā," laikrakstam skaidrojusi AS "Latvijas Finieris" (LF) padomes locekle Monika Ciula.

 

Viņa norāda, ka augstāka pašizmaksa Latvijā ir saistīta nevis ar zemāku darba ražību, tehnoloģisko bruņojumu vai vēl ko citu, bet gan septiņas reizes garāku darbinieku slimības lapu apmaksas laiku un tā izmaksām. Darba devēji iestājas par to, lai Latvijā slimības lapu apmaksas termiņi uzņēmējiem tiktu pielīdzināti Igaunijai un Lietuvai, kur valsts sāk maksāt no otrās slimošanas dienas, kamēr Latvijā tikai no 15. dienas.

 

Jo dārgāks Latvijā kļūst darbaspēks, jo arvien iespaidīgākas summas slimības lapu apmaksai spiesti tērēt uzņēmēji un arvien sarūk to konkurētspēja. Turklāt uzņēmumam, slimā darbinieka vietā, lai izpildītu pasūtījumu laikā, ir jāmeklē darbinieki "no ielas", kas slimotājus aizstāj, vai jāvienojas par virsstundu darbu veselajiem darbiniekiem un par to attiecīgi jāmaksā, "dB" skaidro Ciula. Tādējādi viens slimotājs uzņēmumam izmaksā dubultā.

 

Piemēram, LF darba samaksa pērn bija 16,5 miljoni latu, no kuriem 320 000 latu bija slimības lapu no otrās līdz 14. dienai apmaksa.

 

SIA "Lexel fabrika" valdes priekšsēdētājs Alvis Vagulis uzskata, ka slimības lapu izsniegšanas un apmaksas sistēmā ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas. Savukārt SIA "RBS Skals" valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš piebilst, ka daudzi darba ņēmēji esošo slimības lapu piešķiršanas un apmaksas sistēmu izmanto ļaunprātīgi. Ir gadījumi, kad slimības lapas tiek izsniegtas bez jebkāda reāla pamata, ir darba ņēmēji, kuri slimības lapas izmanto nevis, lai veseļotos, bet halturētu kaut kur citur.

 

Laikraksta aptaujātie darba devēji atzina, ka šo slimības pabalstu, ko maksā darba devējs, neaplikšana ar sociālo nodokli - 33,09% dotu būtisku ekonomiju. Savukārt, ja par šo pabalstu nebūtu jāmaksā Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tad šis ietaupījums palielinātos vēl par 25%. Šāda shēma arī varētu valsti stimulēt domāt, kā uzlabot kontroli pār slimības lapu izsniegšanas pamatotību un rast risinājumus simulantu izķeršanai.

 

Kā laikrakstam norādīja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace, šie priekšlikumi tiks vērtēti un analizēti,

 

LETA jau ziņoja, ka LDDK ierosina līdz divām dienām samazināt slimības dienas, par kurām maksā darba devējs, vienlaikus attiecīgi no valsts puses samazinot kopējo dienu skaitu. Izmaiņas novērsīs pašreizējo situāciju, kad darba devēji ir spiesti maksāt par valsts institūciju nespēju nodrošināt efektīvu kontroli pār darbnespējas lapu izsniegšanu un veicinās konkurences līdzsvarošanu Baltijas valstu darba devēju vidū darbaspēka izmaksu ziņā.

 

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas