"Delna" kritizē Demakovu par Rubeņa neatstādināšanu no Nacionālā teātra direktora amata

Rīga, 5.nov., LETA. Kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) bezdarbība pēc kriminālapsūdzības celšanas pret Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni ir nopietns labas pārvaldības pārkāpums un ar "Delnu" noslēgtā "Jauno trīs brāļu" uzraudzības līguma pārkāpums, šodien izplatītajā paziņojumā apgalvo sabiedrības par atklātību "Delna" valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis.

Kā ziņots, bijušais "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarnieks Rubenis tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzēts par valsts amatpersonas bezdarbību, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem.

Kā norādīts "Delnas" izplatītajā paziņojumā, Kultūras ministrija (KM) savu pašreizējo bezdarbību attiecībā pret Rubeni pamato ar faktu, ka apsūdzība ir tikusi celta par Rubeņa kā amatpersonas darbībām un nav saistīta ar viņa darbību Nacionālā teātra direktora amatā. Tomēr, "pats kriminālapsūdzības fakts par iespējamām valsts amatpersonas noziedzīgām darbībām ir nopietns pamats, lai apšaubītu attiecīgās amatpersonas spēju atbildīgi un atbilstoši sabiedrības labumam rīkoties ar tai uzticēto publisko varu un līdzekļiem", norāda Putnis.

Viņš uzskata, ka KM bezdarbība liek apšaubīt tās nodomu nopietnību "vienlīdzīgi un stingri vērsties pret ētiskiem un tiesiskiem pārkāpumiem savas kompetences ietvaros un tādējādi grauj sabiedrības uzticēšanos ministrijas godprātībai arī "Jauno trīs brāļu" projektu īstenošanā.

"Delna" šā gada 11.septembrī vērsusies pie Demakovas ar lūgumu izvērtēt, vai, "ņemot vērā pret Rubeni celto kriminālapsūdzību par viņa kā valsts amatpersonas darbībām, ir iespējams viņam arī turpmāk uzticēt veikt noteiktos uzdevumus un funkcijas Nacionālā teātra vadībā".

Demakova atbildes vēstulē "Delnai" norāda: "Esmu pārliecināta, - ja Ģenerālprokuratūras rīcībā būtu kādi apsvērumi, kas liktu tai saprātīgi šaubīties par Nacionālā teātra direktora iespējām pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus, tā nekavējoties būtu tos darījusi zināmus KM vai Rubeņa kungam personīgi. Turpretim vēstule, kuru mudināt mani rakstīt Ģenerālprokuratūrai, manuprāt, būtu vērtējama kā ieganstu "zvejošana" un faktiski kā politiska iejaukšanās šīs tiesībsargājošās iestādes darbā."

Demakova arī norāda, ka Nacionālais teātris esot atradies krīzes priekšvakarā, bet "sabiedrībā plaši pazīstamajam un enerģiskajam cilvēkam" Ojāram Rubenim esot ticis dots uzdevums izvest to no šīs krīzes. Ministrei esot pamats domāt, ka ar šo izdevumu amatpersona "pārliecinoši tiek galā", lai arī nevarot gaidīt, ka "visspožākie rezultāti tiks sasniegti jau gada laikā". Ministre atsaucas uz teātra mākslinieciskā vadītāja Edmunda Freiberga personisko un "spožāko aktieru turpat vienbalsīgo" uzskatu, ka Rubeņa kunga aiziešana nozīmētu nepieļaujamas krīzes atjaunošanos teātrī.

"Delnas" vadītājs Putnis komentē: "Nav saprotams, kā tagad ticēt kultūras ministrei, ka joprojām ir nopietni ņemams Demakovas kundzes 2005.gadā sabiedrībai dotais solījums vērsties pret jebkādiem ētiskiem un likuma pārkāpumiem "Jauno trīs brāļu" būvniecībā, ja pat prokuratūras savākti pierādījumi tādā apjomā, kas ļauj celt kriminālapsūdzību, nav pietiekams iemesls, lai izvērtētu lietas apstākļus un ministres tieši pakļautas amatpersonas atbilstību ieņemamajam amatam."

Kā ziņots tā dēvēto digitālās televīzijas pamata krimināllietu Rīgas apgabaltiesas tiesnese Žanete Vēvere paredzējusi sākt izskatīt 26.novembrī, aģentūru LETA jau iepriekš informēja apgabaltiesas preses sekretāre Evita Naglinska.

Digitālās televīzijas pamata krimināllietas materiāli apkopoti 59 sējumos. Krimināllietā kopumā apsūdzētas 20 personas. Līdz ar Rubeni pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem, apsūdzēti arī bijušie LVRTC valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins.

Digitālās televīzijas lieta ir saistīta ar "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) un KML meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas