Eiropas pensiju barometra reitingā Latvija ierindota septītajā vietā

Rīga, 29.nov., LETA. Gadskārtējā pētījuma "Eiropas pensiju barometrs 2007" pensiju reitingā Latvija ieņem septīto vietu, kas ir par trim vietām zemāk nekā pērn, aģentūru LETA informēja pētījuma autori.

Pētījuma jaunajā versijā tiek uzsvērts, ka Eiropas strādājošie iedzīvotāji arvien agrāk iet pensijā. Visbiežāk uzsvērts tas fakts, ka 55% cilvēku 55-64 gadu vecumā pārstājuši veikt reālu ieguldījumu Eiropas ekonomikā, kā rezultātā Eiropas valstu pensiju sistēmas stabilitāte tiek ievērojami vājināta.

 

Analītisko pētījumu trešo gadu pēc kārtas gatavo konsultāciju kompānijas pensiju, pabalstu un personāla vadīšanas jautājumos "AON Consulting" speciālisti.

 

"Eiropas pensiju barometrs 2007" izceļ riskus, ar kuriem saskaras un uz kuriem fokusējas Eiropas valstis, pensiju sistēmām iedarbojoties uz katras ES valsts ekonomiku, darba devējiem un iedzīvotājiem.

 

Pētījumā visas valstis tiek vērtētas pēc četrām pamatkategorijām, nosakot pensiju riskus: demogrāfija, valsts pensiju atbilstība dzīves līmenim, valsts pensiju sistēmas resursi un tās stabilitāte, korporatīvo pensiju shēmas.

 

Kaut arī riski un uzdevumi visām valstīm ir atšķirīgi un kompleksi, Eiropas pensiju sistēmām ir kopēja problēma - iedzīvotāju novecošana. Šādā rakursā kā pozitīvs signāls kalpo vidējā vecuma palielināšanās, ejot pensijā, Eiropā pagājušajā gadā no 60,5 līdz 61 gadam.

 

Valstīm ar vēl augstāku pensionēšanas vecumu, tādām kā Dānija - 61 gads, Lielbritānija - 62,6 gadi, Īrija - 64,1 gads vai Zviedrija - 63,7 gadi, ir labi rādītāji dažās no norādītajām kategorijām, tātad tās ir līderpozīcijās kopējā reitingā. Tai pat laikā pēdējās vietas reitingā ieņem valstis ar agrāku pensionēšanas vecumu, piemēram, Francija - 58,8 gadi un Itālija - 59,8 gadi.

 

Latvija pensiju reitinga pēdējā versijā ieņem septīto vietu. 2006.gadā tā atradās ceturtajā vietā.

 

"Divās kategorijās, kuras ietekmē galējo vietu reitingā, Latvija nav nodemonstrējusi progresu. Runa ir par valsts pensiju atbilstību dzīves līmenim un par pensijām, kuras uzkrāj uzņēmumi saviem darbiniekiem. Inflācija un cenas aug, dzīve acīmredzami sadārdzinājusies, bet valsts pensiju apjomi mainījušies nenozīmīgi, pensiju indeksācija pagaidām nepalīdz," norāda speciālisti.

 

Korporatīvo pensiju apjomā kopējā summa un īpatsvars pieaug, bet ne tik straujos tempos, kā gribētos.

 

Strauji samazinājies ienesīguma procents apdrošinātāju piedāvātajām uzkrājumu programmām. Maz tiek slēgti līgumi, kuri darbojas līdz pensijas vecumam. Pamatā popularitāti gūst līgumi, kas noslēgti uz pieciem gadiem.

 

Tomēr tieši korporatīvo pensiju jomā redzams liels pieauguma potenciāls, pateicoties kuram Latvijas pozīcijas reitingos nākotnē var uzlaboties, uzskata eksperti.

 

Pārvarot demogrāfiskās izmaiņas un to ietekmi uz ekonomiku, pensiju reformas joprojām ir populāras Eiropā, tāpat uzsvars tiek likts uz valsts programmu samazinājumu. Šo kritumu būtu jāaizpilda korporatīvo pensiju shēmām, bet pieaugošais spiediens uz darba devējiem prasīs no tiem pastāvīgas un stabilas iemaksas pensiju fondos.

 

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu 2007.gadā vidējais rādītājs strādājošo iedzīvotāju dalībā personīgo pensiju finansēšanā izaudzis no 40,2% līdz 41,9%. Desmit valstis ir pārskatījušas prognozes, ka palielināsies iedzīvotāju dalības apjomam privāto pensiju formēšanā, un vienīgi Kipra gaida šo rādītāju samazināšanos.

 

Tāda tendence, visticamāk, pieaugs, ņemot vērā, ka arvien populārākas kļūst dažādu regulēšanas formu pielietošana un darbspējīgo iedzīvotāju piespiedu dalība savu privāto pensiju formēšanas procesā.

 

Otro gadu pēc kārtas valstu reitingā līderis ir Dānija.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas