Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ekonomisti: cenām būtu jākrīt straujāk

Visticamāk, ienākums kritums iezīvotājiem nav bijis tik būtisks, lai būtu lielāks spiediens uz cenām.

Treknajos gados Latvija citu Eiropas Savienības (ES) valstu vidū bija pirmrindniece augstās inflācijas ziņā, toties krīzes gadu pēdējos mēnešos tā pārgājusi otrā frontē - ieņem deflācijas čempiones goda vietu.

 

Tomēr par spīti tam uzrunātie ekonomisti uzskata, ka treknajos gados uzblīdušās cenas Latvijā lejup slīd pārāk gausi. Vairāk tās sarukušas, piemēram, apģērbam, friziera pakalpojumiem, mērenāk - pārtikai, bet atsevišķās pozīcijās tās krīzes laikam neraksturīgi turpina augt.

 

Kāpēc cenas Latvijā nekrīt straujāk? Ekonomisti to skaidro ar vairākiem faktoriem, tostarp netiešo nodokļu kāpumu, nepietiekamu konkurenci iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu sniedzēju vidū u.c.

 

Par deflācijas nākotni ekonomistu domas dalās - vieni uzskata, ka cenu kritums ilgs īsāku laika posmu, nekā iepriekš prognozēts, kamēr Latvijas Bankā (LB) sagaida deflācijas beigas nākamā gada nogalē.


Nedaudz lielākā apmērā deflācija Latvijā vērojama pārējos sešus mēnešus, vislielāko cenu
kritumu gada griezumā piedzīvojot februārī - 4,2.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas