Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Eksperte: Energoefektivitātes uzlabošanai trūkst sadarbības

Rīga, 9.janv., NOZARE.LV. Mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas procesa galvenais šķērslis patlaban ir sadarbības trūkums starp iesaistītajām pusēm - iedzīvotājiem, apsaimniekotājiem un valsti, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma institūta direktore profesore Ineta Geipele.

"Katra no iesaistītajām pusēm atsevišķi energoefektivitātes uzlabošanas un māju renovācijas pasākumu veikšanu būtu gatava uzņemties, taču trūkst savstarpējas uzticēšanās. Šajā jautājumā ir ļoti svarīgi iemācīties strādāt kopā," uzsver speciāliste.  

Viņa pieļauj, ka šogad mājokļu īpašnieki varētu kļūt prasīgāki ne vien pret apsaimniekotājiem, bet arī pret valsti, lai risinātu ēku un būvju renovācijas un energoefektivitātes jautājumus. "Var teikt, ka Latvijā ir sācies ēku renovācijas un siltināšanas process bez nepieciešamo valsts un pašvaldību reglamentējošo dokumentu izstrādes," norāda Geipele.

 

Speciāliste uzsver, ka Rīgas un Latvijas dzīvojamajam fondam piemīt vairākas īpatnības, kas arī kavē energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanu. Viena no tām - iedzīvotāji "nav nodalījušies atsevišķās mājās un rajonos pēc sociālā principa - vienā mājā blakus dzīvokļos mitinās gan pārtikuši iedzīvotāji, gan vientuļi pensionāri, gan ģimenes ar zemiem ienākumiem".

 

"Rīgā dzīvo apmēram trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, no kuriem apmēram puse iedzīvotāju ir ar zemiem ienākumiem, bet gandrīz 12% no iedzīvotāju kopskaita ir maznodrošināti, kam nav un nebūs ienākumu, ko varētu atvēlēt dzīvojamās mājas renovācijai," skaidro Geipele, piebilstot, ka maznodrošināto iedzīvotāju vietā mājas renovācijā līdzekļi jāiegulda pašvaldībai un valstij, kas ir ieinteresētas dzīvojamā fonda saglabāšanā. Pēc viņas domām, daudzdzīvokļu māju renovācijā jābūt diferencētai pieejai atšķirīgām sociālām grupām.

 

"Ir konstatēts, ka Rīgā ir liels energoefektivitātes paaugstināšanas potenciāls, īpaši dzīvojamo un sabiedrisko ēku norobežojošo konstrukciju siltumnoturības uzlabošanas jomā. Vidējais ēku siltumenerģijas patēriņš gadā patlaban ir turpat 231 kilovatstunda uz kvadrātmetru (kWh/m2). Valsts programma paredz 10 gadu laikā samazināt to līdz 150 kWh/m2," skaidro speciāliste.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas